Sudrabkalniņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sudrabkalniņš
Sudrabkalniņš
Sudrabkalniņš (Rīga)
Sudrabkalniņš
Sudrabkalniņš
Koordinātas 56°57′40″N 24°1′56″E / 56.96111°N 24.03222°E / 56.96111; 24.03222Koordinātas: 56°57′40″N 24°1′56″E / 56.96111°N 24.03222°E / 56.96111; 24.03222
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Autors Kārlis Zāle, Ernests Štālbergs
Atklāšanas datums 1937. gada 31. oktobris

Sudrabkalniņš ir piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kas 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas. Tas atrodas starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu, Rīgā, Latvijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpu paugurs agrāk atradies Rīgas rietumu nomalē.[1] Sudrabkalniņa apkārtnē tika pieveikts Bermonta karaspēks izšķirošajā kaujā par Pārdaugavu. Tagadējā Sudrabkalniņa atrašanās vietā jau 1920. gadā bijusi novietots melns koka obelisks ar uzrakstu "Kaujās no 3. līdz 11. novembrim 1919. g. Rīgas pulks zaudēja 3 virsniekus un 38 kareivjus kritušus, 11 virsniekus un 284 kareivjus ievainotus".[2]

Tagadējā pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs.[2] Celt pieminekli jau 1925. gadā nolēma Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas.[3] 1929. gadā tika uzsākta pieminekļa celšana pēc projektu konkursā uzvarējušā Zāles meta.[3] Pamatakmens 29. maijā tika iesvētīts.[3] Pēc tam līdzekļu trūkuma dēļ celtniecība tika apturēta.[1] 1932. gadā to atsāka sadarbībā ar Štālbergu pēc koriģēta Zāles meta.[3] Pieminekli 1937. gada 31. oktobrī atklāja tobrīdējais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.[2]

Padomju okupācijas periodā pēc Otrā pasaules kara norāva pieminekļa plāksni un pazuda apmēram desmit granīta bluķu un granītā iekaltā pulka emblēma.[2] Sudrabkalniņa piemiņas vietu atjaunoja 2005. gadā.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis ir mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta bluķiem (tos Rīgas pilsētas valde piešķīra par velti)[1] un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta.[3] Siena šķeļ Sudrabkalniņa nogāzi perpendikulāri Slokas ielai.[2] Sienas gala augšējā daļā ir attēlota lauva vārtos.[2] Zem lauvas ir uzraksts "Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919."[2] Rīgas 6. kājnieku pulka emblēma ir iekalta sienas pretējā gala augšējā daļā.[2] Blakus altārim dienvidrietumu sienā atrodas bronzas plāksne ar 54 kritušo karavīru uzvārdiem.[2] Pieminekļa izmaksas sastādīja 34 800 latu.[4] Siena ir 10 m augsta un 14 m gara, akmens kubs ir 3 m augsts ar 4 m garām skaldnēm.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas Brīvības cīņas. 1918—1920. Enciklopēdija. Rīga : Preses nams. 1999. 270.—271. lpp. ISBN 9984-00-395-7.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 366. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. 34. lpp. ISBN 9789984260242.
  4. «Sudrabkalniņš vēl nolaistības varā». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 6. jūnijā.