Pāriet uz saturu

Svētās Ģimenes baznīca

Vikipēdijas lapa
Svētās Ģimenes baznīca
katalāņu: Temple Expiatori de la Sagrada Família
spāņu: Templo Expiatorio de la Sagrada Familia
Svētās Ģimenes baznīca 2026. gadā
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija
Koordinātas 41°24′13″N 2°10′28″E / 41.40361°N 2.17444°E / 41.40361; 2.17444
Piederība konfesijai Romas Katoļu baznīca
Apgabals Barselona
Iesvētīšanas gads 2010. gada 7. novembris
Baznīcas vai organizācijas statuss bazilika
Mantojuma apzīmējums 1969, 1984
Mājaslapa www.sagradafamilia.cat
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Antoni Gaudī
Celtniecības sākums 1882
Celtniecības beigas 2026—2028[1] (plānots)
Specifikācija
Ietilpība 9000
Garums 90 m[2]
Platums 60 m[2]
Platums (joms) 45 m[2]
Smailes 18 (13 ir uzbūvētas)
Smailes augstums 172,5 m[3]

Bazilika un Svētās Ģimenes Baznīcas atpestīšanas templis (katalāņu: Basílica i Temple Expiatori de la Sagrada Família; spāņu: Basílica y Templo Expiatorio de la Sagrada Familia)[4] jeb vienkārši Svētās Ģimenes baznīca (katalāņu: Sagrada Família) ir Romas katoļu baznīca Barselonā, Katalonijā, Spānijā. Tās arhitekts ir kataloniešu arhitekts Antoni Gaudī un tā ir augstākā baznīca pasaulē. 2010. gada novembrī Romas pāvests Benedikts XVI to iesvētīja un pasludināja par mazo baziliku.[5][6][7] 2005. gadā UNESCO iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā pie sadaļās "Antoni Gaudī darbi" divas Svētās Ģimenes baznīcas daļas: kriptu un Kristus dzimšanas fasādi.[8]

1882. gada 19. martā arhitekta Fransisko de Paula del Viljara vadībā sākās Svētās Ģimenes baznīcas celtniecība. 1883. gadā, kad Viljars atkāpās no amata,[8] galvenā arhitekta amatu pārņēma Gaudī, pārveidojot projektu pēc savu arhitektūras un inženierijas stila, apvienojot gotikas un izliektas jūgendstila formas. Gaudī veltīja šim projektam atlikušo mūža daļu, un viņš ir apglabāts baznīcas kriptā. Viņa nāves brīdī 1926. gadā bija pabeigta mazāk nekā ceturtdaļa no projekta.[9]

Paļaujoties tikai uz privātiem ziedojumiem, baznīcas celtniecība noritēja lēni un to pārtrauca Spānijas pilsoņu karš. 1936. gada jūlijā Ibērijas Anarhistu federācijas (Federación Anarquista Ibérica) locekļi aizdedzināja kriptu un ielauzās darbnīcā, daļēji iznīcinot Gaudī sākotnējos plānus.[10] 1939. gadā objekta pārvaldību pārņēma Frančesks de Paula Kintana, kas varēja turpināt darbu ar materiāliem, ko izdevās izglabt no Gaudī darbnīcas un kurus rekonstruēja pēc publicētiem plāniem un fotogrāfijām.[11] Būvniecība ar periodisku progresu atsākās 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Tehnoloģiju attīstība, piemēram, datorizētā projektēšana un ciparvadība (CNC), ļāvusi paātrināt progresu, un būvniecība 2010. gadā pārsniedza viduspunktu. 2014. gadā prognozēja, ka ēku pabeigs līdz 2026. gadam, Gaudī nāves simtgadei,[12] taču šo grafiku apdraudēja darbu palēnināšanās, ko izraisīja COVID-19 pandēmija.[13]

Jēzus Kristus centrālā torņa būvniecību pabeidza 2026. gada 20. februārī, kad uzstādīja tā pēdējo daļu,[14][15] un to atklāja un iesvētīja pāvests Leons XIV 2026. gada 10. jūnijā savas vizītes Spānijā laikā, kas sakrita ar Gaudī nāves simtgadi.[16] Tornis, kura augstums ir 172,5 m, padara Svētās Ģimenes baznīcu par augstāko baznīcu pasaulē.

Svētās Ģimenes baznīca ir viens no apmeklētākajiem tūristu apskates objektiem Spānijā. 2006. gadā pēc žurnāla El Periódico de Catalunya datiem to apmeklēja 2,26 miljoni cilvēku. Vēl vairāk tūristu gada laikā dodas tikai uz Prado muzeju un Alhambru. Svētās Ģimenes baznīca ir viens no plašāk pazīstamajiem Barselonas simboliem. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no Divpadsmit Spānijas dārgumiem.

2025. gadā ēka kļuva par augstāko baznīcu pasaulē, apsteidzot Ulmas baznīcu Vācijā.[17]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Baznīcas velve 2011. gadā

Svētās Ģimenes baznīcas būvniecību uzsāka 1882. gadā pēc arhitekta Fransisko de Paulas del Viljara (Francisco de Paula del Villar) projekta. 1883. gadā projektā iesaistījās ievērojamais kataloniešu arhitekts Antoni Gaudī.[8] 1884. gadā viņš kļuva par galveno arhitektu, pārņemot projektu un pārveidojot to savā arhitektūras un projektēšanas stilā, apvienojot gotikas un liektas jūgendstila formas. 1926. gadā Gaudī nomira, un viņa darbu turpināja viņa līdzstrādnieks Domeneks Sugraness (Domènec Sugrañes i Gras), bet vēlāk arī citi arhitekti. Svētās Ģimenes baznīcu sākotnēji bija plānots pabeigt 2026. gadā, 100 gadus pēc Antoni Gaudī nāves. 2010. gada novembrī Romas pāvests Benedikts XVI to iesvētīja un pasludināja par mazo baziliku.[5][6][7]

1984. gadā UNESCO piešķīra Pasaules mantojuma vietas statusu trim Gaudī ēkām Barselonā, tajā vēl neieskaitot nepabeigto Svētās Ģimenes baznīcu, ar kopējo apzīmējumu "Antoni Gaudī darbi — Nr. 320 bis" (pozīcijas no 320-001 līdz 320-003), apliecinot "Gaudī izcilo radošo ieguldījumu arhitektūras un būvniecības tehnoloģiju attīstībā", "pārstāvot Katalonijas modernismu" un "paredzot un ietekmējot daudzas formas un paņēmienus, kas bija būtiski mūsdienu būvniecības attīstībai 20. gadsimtā".[8][18] 2005. gadā UNESCO paplašināja "Antoni Gaudī darbu — Nr. 320 bis" statusu, iekļaujot vēl četras ēkas Barselonā, un pozīcija 320-005 bija norādīta kā divas konkrētas Svētās Ģimenes baznīcas daļas: kripta un Kristus dzimšanas fasāde.[19]

Līdzekļi baznīcas būvēšanai galvenokārt tiek iegūti no privātiem ziedojumiem.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Sagrada Familia gets final completion date – 2026 or 2028». The Guardian. 2011. gada 22. septembris. Skatīts: 2011-10-13.
  2. 1 2 3 María José Gómez Gimeno. La Sagrada Familia. Mundo Flip Ediciones, 2006. 86–87. lpp. ISBN 84-933983-4-9.
  3. Gerard Escaich Folch. «Sagrada Família unveils prototype of tallest viewpoint in Barcelona: Tower of Jesus Christ will be crowned with a large ceramic and glass cross, setting basilica's height at 172.5 meters». Catalan News, 2024-09-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-04-28.
  4. «Història de la Basilica, 1866–1883: Origens». sagradafamilia.org (katalāņu). Skatīts: 2019. gada 23. marts.
  5. 1 2 Alexander Drummer. «Pontiff to Proclaim Gaudí's Church a Basilica». ZENIT, 2010. gada 23. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. septembrī. Skatīts: 2010. gada 7. novembris.
  6. 1 2 «The Pope Consecrates The Church Of The Sagrada Familia». Vatican City : Vatican Information Service. 2010. gada 7. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. novembrī. Skatīts: 2010. gada 11. novembris.
  7. 1 2 Delaney, Sarah. «Pope to visit Santiago de Compostela, Barcelona in November». Catholic News Service, 2010. gada 4. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 7. jūlijs.
  8. 1 2 3 4 Works of Antoni Gaudī, UNESCO World Heritage Centre, accessed 14-11-2010
  9. Raphael Minder. «Polishing Gaudí's Unfinished Jewel». The New York Times, 2010. gada 3. novembris.
  10. Giles Fraser. «Barcelona's Sagrada Família: Gaudí's 'cathedral for the poor' – a history of cities in 50 buildings, day 49». The Guardian (angļu), 2015. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 29. decembris.
  11. «History of the Basílica». sagradafamilia.org.
  12. Medina, Samuel (25 September 2014). "Video: See How La Sagrada Família Will Progress in 2015". Metropolis.
  13. «Sagrada Familia completion date pushed back due to coronavirus». bdcnetwork.com. 2020. gada 17. septembris.
  14. Stephen Burgen. «'A joyful day': final piece of Sagrada Familia's central tower put in place». The Guardian (angļu), 2026-02-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-02-24.
  15. «Cross lands in sky above Barcelona». sagradafamilia.org. Sagrada Família. 2026. gada 20. februāris. Skatīts: 2026. gada 16. aprīlis.
  16. «Crowds turn out in Barcelona for pope blessing Sagrada Família's final tower». The Guardian. 2026. gada 10. jūnijs.
  17. «Barselonas Sagrada Familia kļuvusi par pasaulē augstāko dievnamu». Delfi (latviešu). 2025-11-04. Skatīts: 2025-11-05.
  18. «Unesco, Works of Antoni Gaudí». Whc.unesco.org. Skatīts: 2010. gada 7. novembris.
  19. «Decision 29 COM 8B.47». UNESCO World Heritage Convention. 2005-07-08. Skatīts: 2024-04-10.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]