Svētais Andrejs

Svētais Andrejs
Apustulis un Pirmssauktais
Dzimis	1. gadsimta sākums Betsaida Romas impērija (tagad Izraēlas kontrolē)
Miris	1. gadsimta beigas Patras, Romas impērija (tagad Grieķija)
Godā	visā kristietībā
Svētvieta	Sv. Andreja baznīca, Patras, Grieķija
Piemiņas diena	30. novembris
Simboli	Svētā Andreja krusts
Svētais aizbildnis	Grieķija, Krievija, Rumānija, Skotija, Sicīlija, Amalfi, Prūsija, jūrnieki, zvejnieki, jūras kājnieki, tauvu vijēji, dziedātāji un aktieri

Svētais Andrejs (grieķu: Απόστολος Ανδρέας; dzimis I gs. sākumā, miris I gs. otrajā pusē) pēc kristīgās tradīcijas bija viens no apustuļiem un svētā Pētera jaunākais brālis. Pareizticīgajā tradīcijā saukts arī par Pirmsaukto (grieķu: Πρωτόκλητος, krievu: Первозванный). Krievijas, Skotijas un jūrniecības svētais aizbildnis. Vēlajos viduslaikos nostiprinājās leģenda, ka svētais Andrejs ar nāvi sodīts pie X veida krusta. Šis krusts attēlots Skotijas un Krievijas Kara flotes karogos. 30. novembris (svētā Andreja piemiņas diena) ir Skotijas nacionālie svētki.

Pēc Jaunās Derības datiem, svētais Andrejs, tāpat kā svētais Pēteris, bijuši zvejnieki. Jāņa evaņģēlijs apgalvo, ka Andrejs sākumā bijis Jāņa Kristītāja sekotājs. Apustuļu darbos Andrejs pieminēts maz. Cēzarejas Eisebijs, atsaucoties uz Origenu, apgalvo, ka svētais Andrejs esot sludinājis Mazāzijā, Melnās jūras ziemeļu krastos, un sasniedzis arī Kijivu. Pamatojoties uz tradīciju, svētais Andrejs arī tiek uzskatīts par Konstantinopoles patriarhāta dibinātāju un pirmo bīskapu.

Svētais Andrejs Patrās sodīts ar nāvi pie krusta. Kaut arī, piemēram Tūras Grigorija rakstos teikts, ka svētais Andrejs ticis piesiets pie latīņu krusta, viduslaiku beigās nostiprinājās vispārējs atzinums, ka svētais Andrejs miris pie X veida krusta.

Svētā Hieronima rakstos apgalvots, ka svētā Andreja relikvijas 357. gadā pēc imperatora Konstantija II pavēles pārnestas no Patrām uz Konstantinopoli. 1461. gadā Morejas despotāta valdnieks Toms Paleologs svētā Andreja relikvijas nodevis pāvesta Pija II rīcībā. 1964. gadā pāvests Pāvils VI atdeva tās Grieķu pareizticīgo baznīcai, kura tās ievietoja Patras bazilikā. Svētā Andreja relikvijas esot arī Amalfi, Edinburgā un Varšavā.

Ārpus Bībeles svētā Andreja dzīve aprakstīta arī apokrifiskajā darbā "Andreja darbi" (Acta Andreae).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Andrejs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)