Svilpji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svilpji
Pyrrhula (Brisson, 1760)
Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Apakšdzimta Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
Ģints Svilpji (Pyrrhula)

Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Svilpju ģintī ir 9 sugas, kas izplatītas Eirāzijā. No tām Latvijā sastopama 1 svilpju ģints suga - svilpis (Pyrrhula pyrrhula). [1]

Svilpju ģints sugām ir raksturīga palearktiskā izplatība. Gandrīz visas sugas ir sastopamas Āzijā, no kurām 2 sugas mājo Himalajos. Eiropā mīt 2 sugas - svilpis un Azoru svilpis (Pyrrhula murina), kura izdzīvošana ir ļoti kritiska. Mūsdienās Sanmigelā, tikai vienā no Azoru salām, mājo apmēram 120 pāri Azoru svilpju. Toties parastajam svilpim ir ļoti plaša izplatība, tas mājo gan Eiropā, gan Āzijā.

Sistemātikas diskusijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svilpju ģints tuvākie radinieki ir ziemeļu svilpji (Pinicola). Zinātnieki ir daudz diskutējuši par ziemeļu svilpju iekļaušanu svilpju ģintī. Tomēr ziemeļu svilpji ir nodalījušies ļoti sen, apmēram miocēna vidū, no kopējā priekšteča un attīstījušies paralēli svilpjiem.[2] Turklāt ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) visticamāk ir attīstījies Ziemeļamerikā, bet svilpju ģints sugu attīstība sākusies Himalajos. Šai grupai tuvu radniecīgas ir arī kalnu žubītes (Leucosticte).[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svilpji ir maza auguma putniņi, bet, salīdzinot ar citām žubīšu dzimtas sugām, tie ir masīvāki, apaļīgāki, un tie izskatās it kā būtu bez kakla. Svilpjiem ir raksturīgas spoži melnas astes un spārnu lidspalvas. Tiem ir balts ķermenis, bet kājas sulīgi brūnā krāsā. Knābis ir īss, masīvs un piemērots pumpuru ēšanai. Visām sugām, izņemot brūnajam svilpim (Pyrrhula nipalensis) ir melns knābis, bet pēdējam tas ir dzeltens. Tēviņus no mātītēm var atšķirt pēc to košā krūšu apspalvojuma, kas var būt oranžs vai sarkans. Dažām sugām ir melns pakausis.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svilpji ir gan nometnieki, gan gājputni. Iespējams, ka lielākā daļa sugu ir daļēji migrējoši. Svilpji, lai izvairītos no liela aukstuma, lido īsas vai vidēji garas distances.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svilpju ģints (Pyrrhula)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Svilpji