Pāriet uz saturu

Svilpji

Vikipēdijas lapa
Svilpji
Pyrrhula (Brisson, 1760)
Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsSvilpji (Pyrrhula)
Svilpji Vikikrātuvē

Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 7 sugas, kas izplatītas Eirāzijā.[1] No tām Latvijā sastopama viena svilpju ģints sugasvilpis (Pyrrhula pyrrhula).[2]

Svilpju ģints sugām ir raksturīga palearktikas izplatība. Gandrīz visas sugas ir sastopamas Āzijā, no kurām 4 sugas mājo Himalajos. Eiropā mīt 2 sugas - svilpis un Azoru svilpis (Pyrrhula murina), kura izdzīvošana ir ļoti kritiska. Mūsdienās Sanmigelā (tikai vienā no Azoru salām) mājo apmēram 120 pāri Azoru svilpju. Toties parastajam svilpim ir ļoti plaša izplatība. Tas mājo gan Eiropā, gan Āzijā.

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sarkangalvas svilpis (Pyrrhula erythrocephala)

Svilpju ģints tuvākie radinieki ir ziemeļu svilpji (Pinicola). Zinātnieki ir daudz diskutējuši par ziemeļu svilpju iekļaušanu svilpju ģintī. Tomēr ziemeļu svilpji no kopējā priekšteča ir nodalījušies ļoti sen, apmēram miocēna vidū, un attīstījušies paralēli svilpjiem.[3] Turklāt ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator), visticamāk, ir attīstījies Ziemeļamerikā, bet svilpju ģints sugu attīstība sākusies Himalajos. Šai grupai tuvu radniecīgas ir arī kalnu žubītes (Leucosticte).[4]

Svilpji ir maza auguma putniņi, bet, salīdzinot ar citām žubīšu dzimtas sugām, tie ir masīvāki, apaļīgāki, un tie izskatās it kā būtu bez kakla. Svilpjiem ir raksturīgas spoži melnas astes un spārnu lidspalvas. Tiem ir balts ķermenis, bet kājas sulīgi brūnā krāsā. Knābis ir īss, masīvs un piemērots pumpuru ēšanai. Visām sugām, izņemot pelēkajam svilpim (Pyrrhula nipalensis) ir melns knābis, bet pēdējam tas ir dzeltens. Tēviņus no mātītēm var atšķirt pēc to košā krūšu apspalvojuma, kas var būt oranžs vai sarkans. Dažām sugām ir melns pakausis.

Pelēkgalvas svilpis (Pyrrhula erythaca)

Svilpji ir gan nometnieki, gan gājputni. Iespējams, ka lielākā daļa sugu ir daļēji migrējoši. Svilpji, lai izvairītos no liela aukstuma, lido īsas vai vidēji garas distances.

Svilpju ģints (Pyrrhula)[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]