Svilpji
| Svilpji Pyrrhula (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Svilpis (Pyrrhula pyrrhula) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Svilpji (Pyrrhula) |
 Svilpji Vikikrātuvē | |
Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 7 sugas, kas izplatītas Eirāzijā.[1] No tām Latvijā sastopama viena svilpju ģints suga — svilpis (Pyrrhula pyrrhula).[2]
Svilpju ģints sugām ir raksturīga palearktikas izplatība. Gandrīz visas sugas ir sastopamas Āzijā, no kurām 4 sugas mājo Himalajos. Eiropā mīt 2 sugas - svilpis un Azoru svilpis (Pyrrhula murina), kura izdzīvošana ir ļoti kritiska. Mūsdienās Sanmigelā (tikai vienā no Azoru salām) mājo apmēram 120 pāri Azoru svilpju. Toties parastajam svilpim ir ļoti plaša izplatība. Tas mājo gan Eiropā, gan Āzijā.
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svilpju ģints tuvākie radinieki ir ziemeļu svilpji (Pinicola). Zinātnieki ir daudz diskutējuši par ziemeļu svilpju iekļaušanu svilpju ģintī. Tomēr ziemeļu svilpji no kopējā priekšteča ir nodalījušies ļoti sen, apmēram miocēna vidū, un attīstījušies paralēli svilpjiem.[3] Turklāt ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator), visticamāk, ir attīstījies Ziemeļamerikā, bet svilpju ģints sugu attīstība sākusies Himalajos. Šai grupai tuvu radniecīgas ir arī kalnu žubītes (Leucosticte).[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svilpji ir maza auguma putniņi, bet, salīdzinot ar citām žubīšu dzimtas sugām, tie ir masīvāki, apaļīgāki, un tie izskatās it kā būtu bez kakla. Svilpjiem ir raksturīgas spoži melnas astes un spārnu lidspalvas. Tiem ir balts ķermenis, bet kājas sulīgi brūnā krāsā. Knābis ir īss, masīvs un piemērots pumpuru ēšanai. Visām sugām, izņemot pelēkajam svilpim (Pyrrhula nipalensis) ir melns knābis, bet pēdējam tas ir dzeltens. Tēviņus no mātītēm var atšķirt pēc to košā krūšu apspalvojuma, kas var būt oranžs vai sarkans. Dažām sugām ir melns pakausis.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Svilpji ir gan nometnieki, gan gājputni. Iespējams, ka lielākā daļa sugu ir daļēji migrējoši. Svilpji, lai izvairītos no liela aukstuma, lido īsas vai vidēji garas distances.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svilpju ģints (Pyrrhula)[1]
- Azoru svilpis (Pyrrhula murina)
- Baltvaigu svilpis (Pyrrhula leucogenis)
- Oranžais svilpis (Pyrrhula aurantiaca)
- Pelēkais svilpis (Pyrrhula nipalensis)
- Pelēkgalvas svilpis (Pyrrhula erythaca)
- Sarkangalvas svilpis (Pyrrhula erythrocephala)
- Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ «Žubīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 20. februārī.
- ↑ Phylogeography of crossbills, bullfinches, grosbeaks, and rosefinches[novecojusi saite]
- ↑ «Marten, Jill A. & Johnson, Ned K. (1986): Genetic relationships of North American cardueline finches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. februārī. Skatīts: 2012. gada 21. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svilpji |