Tamilnāda
Tamilnāda தமிழ் நாடு |
|||
— Indijas štats — | |||
|
|||
Tamilnādas atrašanās vieta Indijā | |||
Pārvaldes centrs | Čennai | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | tamilu valoda | ||
Valsts | Indija | ||
Izveidots | 1956. gada 1. novembrī | ||
Platība | |||
- Kopējā | 130 058 km² | ||
Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
- Kopā | 72 147 030 | ||
- Blīvums | 554,7/km² | ||
Laika josla | Indijas laiks (UTC+5:30) | ||
ISO 3166-2 | IN-TN | ||
Mājaslapa: www | |||
Tamilnāda Vikikrātuvē |
Tamilnāda (tamilu: தமிழ் நாடு, Tamiḻ Nāṭu, izrunā: /ˈt̪amɨɻˌnaːɖɯ/ — 'Tamilu zeme') ir Indijas štats valsts dienvidaustrumos. Tamilnāda robežojas ar trim Indijas štatiem — Keralu, Karnātaku un Āndhru Pradēšu, kā arī ar vienu Indijas teritoriju — Pudučerri. Austrumos Tamilnādu apskalo Bengālijas līcis. No Šrilankas štatu atdala Polka šaurums un Mannāras līcis. Tamilnādas administratīvais centrs ir Čennai (līdz 1996. gadam šī pilsēta bija pazīstama kā Madrasa). 2011. gadā štatā dzīvoja 72,1 miljoni iedzīvotāju. Tamilnādā vairākums iedzīvotāju ir tamili, kas runā tamilu valodā.
Tamilnāda, sākotnēji ar nosaukumu Madrasa, izveidota 1956. gada 1. novembrī. Štata teritorija aptuveni sakrīt ar tamilu valodas izplatības areālu Indijā. 1969. gadā štata nosaukums tika mainīts no Madrasa uz Tamilnāda. Tās platība ir 130 058 km². Administratīvi sīkāk dalās 32 apgabalos.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tamilnādas štata austrumos un dienvidos plešas līdzenumi, bet ziemeļos un rietumos atrodas kalnu apgabali. Austrumos atrodas auglīgais Kāveri upes deltas līdzenums. Dienvidos ap Madurajas un Rāmanātapuramas pilsētām atrodas sausi, neauglīgi līdzenumi. Gar štata rietumu robežu stiepjas Kardamona kalni, kas ir daļa no Rietumgatiem.
Tamilnāda atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Pēc Kepena klimata klasifikācijas tur ir savannas klimats (Aw), štata rietumos subtropu kalnu klimats (Cwb). Karstākie mēneši ir maijs un jūnijs, kad vidējā gaisa temperatūra ir ap 32—33 °C. Reti temperatūra ir zemāka par 20 °C. Izņēmums ir kalnainie reģioni štata rietumos un ziemeļos, kur gaisa temperatūra janvārī var nokristies līdz +3 °C.
15% no Tamilnādas teritorijas klāj meži.[1] Lielākajai daļai Tamilnādas teritorijas raksturīgs savannas augājs, vienīgi Kardamona kalnos raksturīgs subalpīnais augājs. Tamilnādā ir vairāki nacionālie parki — Indiras Gandijas nacionālais parks, Grashilsas nacionālais parks, Mudumalai nacionālais parks, Mannāras līča jūras nacionālais parks.
Lielākās pilsētas (2011)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta | Iedzīvotāju skaits | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits | ||
---|---|---|---|---|---|
1. | Čennaja | 4 681 087 | 8. | Tiruppūra | 444 543 |
2. | Koimbatora | 1 061 447 | 9. | Avadi | 344 701 |
3. | Maduraja | 1 016 885 | 10. | Tiruvottijura | 248 059 |
4. | Tiručirappalli | 846 915 | 11. | Thoothukudi | 237 374 |
5. | Salema | 831 038 | 12. | Nagerkoila | 224 329 |
6. | Ambattura | 478 134 | 13. | Tandžavura | 222 619 |
7. | Tirunelveli | 474 838 | 14. | Pallavarama | 216 308 |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzskata, ka auglīgajā Kaveri upes ielejā jau no apmēram 300. gada p.m.ē. valdījusi tamilu Čolas dinastija, bet Indijas pussalas dienvidos valdījusi Pandju dinastija. Origens no Aleksandrijas rakstīja, ka pēc Kristus nāves apustulis Svētais Toms devies uz Senās Divupes un Persijas zemēm sludināt jauno evaņģēliju, nokļuvis Indijas dienvidos, kur nogalināts. Jau pirms tam no Ziemeļindijas gar jūras krastu ieceļojuši hindu priesteri un budistu mūki. 6. gadsimtā tamilu zemi pakļāva Pallavas dinastija ar galvaspilsētu Kančipuramā. 8. gadsimtā viņus uzvarēja Čalukju dinastija. Ap 850. gadu varu atguva Čolas dinastija, kas savus ziedu laikus sasniedza ap 1000. gadu un pastāvēja līdz pat 13. gadsimtam, izveidojot vareno Čolas impēriju gan Dienvidindijas, gan Šrilankas un mūsdienu Malaizijas un Indonēzijas teritorijā.
1218. gadā Madurajas pilsētā valdošā Pandju dinastija atjaunoja savu neatkarību, 1279. gadā uzvarēja pēdējo Čolas ķēniņu Radžendru IV un valdīja tamilu zemēs līdz 1311. gadam, kad Maduraju iekaroja Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1370. gadā Madurajas sultānu sakāva Vīdžajnāgaras karaspēks. 17. gadsimtā tamilu zeme sadrumstalojās nelielās najaku valstiņās, bet ziemeļu daļu 1686. gadā pakļāva moguli. 1781. gadā tamilus pakļāva Britu Austrumindijas kompānija, nodibinot Madrasas Prezidentūru, kas paplašinājās pēc diviem kariem ar Maisoras valdnieku (1790-1792, 1798-1799).
Pēc Britu Indijas sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Madrasas štatu. Kad 1953.—1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, no Madrasas atdalīja telugu valodā runājošo iedzīvotāju teritorijas, kuras iekļāva Āndhra Pradēšas štatā, malajalu valodā — Keralas štatā, kannadu valodā — Karnātakas štatā, oriju valodā — Odišas štatā.
Reliģijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tamil Nadu – Plant and animal life» (angļu). Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2019. gada 17. jūlijā.
- ↑ «Population by religion community – 2011». Census of India, 2011. The Registrar General & Census Commissioner, India. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. augusts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tamilnāda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Indiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|