Pāriet uz saturu

Tapiri

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tapīri)
Tapiri
Tapiridae (Brünnich, 1772)
Centrālamerikas tapirs Tapirus bairdii
Centrālamerikas tapirs Tapirus bairdii
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepārnadži (Perissodactyla)
DzimtaTapiri (Tapiridae)
ĢintsTapiri (Tapirus)
Tapiri Vikikrātuvē

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas Ceratomorpha. Tapiru dzimtā ir tikai viena tapiru ģints (Tapirus). Tie ir lieli un smagi, cūkām līdzīgi dzīvnieki ar īsu tvērējsnuķi kā ziloņiem. Tie apdzīvo džungļus un mežus Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Āzijas dienvidaustrumos. Visu tapiru sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta. To tuvākie radinieki ir degunradži un zirgi.

Tapira mazulis

Tapiru izmēri dažādām sugām atšķiras, bet kopumā tie visi ir apmēram 2 m gari, augstums skaustā ir apmēram 1 m, un svars variē starp 150—300 kg. Mazākais ģintī ir 2013. gadā atklātais Kabomani tapirs (Tapirus kabomani), kura ķermeņa garums ir 130 cm, augstums skaustā 90 cm, svars 110 kg.[1] Tapiru apmatojums ir īss un tā krāsa var būt sarkanbrūna, pelēka vai gandrīz melna. Izņēmums ir Āzijas tapirs, kuram ir balts sedlu formas laukums uz muguras un kalnu tapirs, kuram ir garāks apmatojums. Visiem tapiriem ir ovālas ausis ar baltiem galiem, apaļīgi ķermeņi ar īsām, resnām astēm. Tapiriem priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti, tomēr to pēdu struktūra ir mezahoniska — tas nozīmē, ka dzīvnieka svars balstās uz vidējo trešo pirkstu. Papildus pirksti tapiriem palīdz pārvietoties pa dubļiem un mīkstu pamatu. Visiem tapiru mazuļiem ir svītrains vai plankumains apmatojums, kas palīdz slēpties no plēsējiem. Mātītēm ir viens pāris piena dziedzeru.[2]

Tapira tēviņš osta gaisu

Tapiru īsais snuķis var kustēties visos virzienos un satvert augus. Tēviņi bieži osta gaisu, paceļot snuķi augstu gaisā un atsedzot zobus. Tā viņi pārbauda, vai tuvumā nav citi tapiri vai mātītes, kas meklējas. Snuķa garums dažādām sugām ir atšķirīgs. Visgarākais snuķis ir Āzijas tapiram, bet visīsākais — līdzenumu tapiram.[3]

Tapiru acis ir brūnas, bet bieži ar zilganu ēnu, kas izskatās kā migla. Šādas acis īpaši ir raksturīgas Āzijas tapiriem. Nav zināms, kādēļ acis iegūst šādu miglu, bet tas varētu notikt gan traumas, gan iedzimtas jutības pret gaismu gadījumā.[4] Slikto redzi kompensē ļoti labā dzirde un oža.

Viens no pirmajiem tapira zinātniskiem aprakstiem latviski bija pieejams 1921. gadā: "TAPIRI pēc ķermeņa formas mazliet atgādina cūku. Deguns izstiepts īsā kustīgā snuķī, ar kuŗu dzīvnieks saķer baribu un iebāž mutē. Āda ļoti bieza un apklāta ar biezu spalvu. Pakaļkājām ir trīs pirksti, priekškājām — četri, bet ārējais pirksts (mazais) īsaks par citiem un nemaz nepieskaras zemei. Tapiri dzīvo mežu biezumos, ūdens tuvumā un izveicīgi peldetaji. Pārtiek no lapām, zāles un augļiem. Sastopami dienvidus Amerikā un dienvidus Azijā."[5]

Vairošanās un ekoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tapiri ir labi peldētāji

Dzimumbriedumu tapiri sasniedz 3—5 gadu vecumā. Mātītes nobriest ātrāk nekā tēviņi. Veselīgām mātītēm mazuļi dzimst katru otro gadu, grūsnība ilgst 13 mēnešus. Tapiri dzīvo apmēram 25—30 gadus gan savvaļā, gan zoodārzos. Tie ir izteikti vientuļnieki, tikai mātes ar saviem mazuļiem pavada laiku kopā.

Lai gan tapiri pamatā dzīvo sausos mežos, tie galvenokārt uzturas upju tuvumā un daudz laika pavada ūdenī, ēdot mīkstos ūdensaugus, atdzesējoties karstajās dienās, kā arī slēpjoties no sauszemes plēsējiem. Tapiri labi peld, nirst un pārvietojas pa upes gultni zem ūdens, ļaujot zivīm izlasīt no apmatojuma parazītus. Tāpat kā ūdeni tapiri mīl arī dubļus, tie dubļos vārtās, lai pasargātu ādu no saules un kukaiņiem.[6]

Savvaļā tapiri barojas ar dažādiem augļiem, ogām, lapām un jauniem krūmu un koku dzinumiem. Lielākā dienas daļa paiet meklējot barību, tie nepārtraukti osta un pārmeklē zemi un apkārtni. Ir novērots, ka Centrālamerikas tapirs vienas dienas laikā apēd apmēram 40 kg dažādu augu.[7]

Pamatā tapiri ir nakts un vakara dzīvnieki, lai gan mazie kalnu tapiri barojas dienas laikā.

Tapiru ienaidnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tapira zīmējums 1921. gadā latviski izdotā zinātniskā publikācijā

Pieaugušiem tapiriem ir maz ienaidnieku, jo tie ir diezgan lieli un smagi dzīvnieki. Uz muguras un kakla tiem ir bieza āda, kas aizsargā no tādiem plēsējiem kā jaguārs, aligators, anakonda un tīģeris. Ja ir nepieciešams, tapiri var diezgan ātri skriet, meklējot glābiņu biezos krūmos vai ūdenī. Daudz grūtāk tapiriem ir aizbēgt no cilvēka, kas tos medī, lai iegūtu gaļu un ādu.

Pirmie tapiri, kā heptodoni parādījās agrajā eocēnā.[8] Tie pēc formas izskatījās līdzīgi mūsdienu tapiriem, bet bija apmēram uz pusi mazāki, un tiem nebija snuķu. Pirmie "īstie" tapiri parādījās oligocēnā. Miocēna laikā tādi tapiri kā Miotapirus bija jau gandrīz izmiruši. Zinātnieki ir pārliecināti, ka Āzijas un Amerikas tapiri atdalījās no pārējiem pirms 20—30 miljoniem gadu.[9] Tapiri sākotnēji apdzīvoja Ziemeļameriku un tikai pirms 3 miljoniem gadu pārvietojās uz Centrālameriku un Dienvidameriku. Kādreiz tapiri dzīvoja visā ziemeļu puslodē un izmira apmēram pirms 10 000 gadu.[10] Pastāv arī uzskats, ka mūsdienu tapiri ir attīstījušies no primitīvā zirga Hyracotherium.[11]

  1. Cozzuol, M. A.; Clozato, C. L.; Holanda, E. C.; Rodrigues, F. V. H. G.; Nienow, S.; De Thoisy, B.; Redondo, R. A. F.; Santos, F. C. R. (2013). "A new species of tapir from the Amazon". Journal of Mammalogy 94 (6): 1331. doi:10.1644/12-MAMM-A-169.1
  2. ADW: Tapirus terrestris: Information
  3. Witmer, Lawrence, Scott D. Sampson, and Nikos Solounias "Journal of Zoology, 1999, The Zoological Society of London"; page 251
  4. The Tapir Gallery - Tapirs Described - Discussion of the four tapir species
  5. Cooloģijas kurss. Mugurkaulaiņi. I. daļa, II sējums. Prof. V. N. Ļvovs. Latviski no A. Baloža. 1921. g. Izdevis K. Dūnis, Cēsīs un Valmierā.
  6. Morris, Dale "BBC Wildlife, March" 2005, page 37
  7. The Tapir Gallery - TPF News
  8. ADW: Tapiridae: Information
  9. Ashley, M.V., Norman, J.E. and Stross, L.: "Phylogenetic analysis of the perissodactylan family tapiridae using mitochondrial cytochrome c oxidase (COII) sequences." Mammal Evolution. 3:315-326, 1996.
  10. Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 261. ISBN 1-84028-152-9
  11. Hyracotherium 3
  12. Jeremy Hance. «Scientists make one of the biggest animal discoveries of the century: a new tapir». Mongabay.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]