Jaguārs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaguārs
Panthera onca (Linnaeus, 1758)
Jaguārs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Ģints Panteras (Panthera)
Suga Jaguārs (Panthera onca)
Izplatība

Jag distribution.gif      Dabīgais izplatības areāls      Teritorijas, kurās jaguārs izmiris

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga. Tas ir viens no četriem panteru ģints (Panthera) lielajiem kaķiem. Pārējie trīs lielie panteru ģints kaķi; lauva, tīģeris un leopards, dzīvo tikai Vecajā pasaulē.

Jaguārs ir trešais lielākais kaķis pēc lauvas un tīģera, un tas ir lielākais kaķu dzimtas pārstāvis Amerikā. Jaguārs dzīvo, sākot ar Meksiku Centrālamerikā un beidzot ar Argentīnas ziemeļiem un Paragvajas dienvidiem Dienvidamerikā.[1] Kopš 1900. gadiem jaguāri ASV vairs nav sastopami, lai gan pēdējos gados ir novērots, ka jaguārs ir atgriezies Arizonā.[2] Mūsdienās jaguāru skaits samazinās, tādēļ tiek ieviesti jaguāru saudzēšanas noteikumi. Lai gan jaguārus nedrīkst medīt un to ādu tirgošana ir aizliegta, tomēr zemnieki joprojām medī lielo plēsēju, aizsargājot savus mājlopus.

Jaguārs vislabprātāk uzturas biezajos lietus mežos, bet to var sastapt arī atklātākās vietās, bet vienmēr ūdens tuvumā. Tāpat kā tīģerim tam patīk peldēt.

Jaguāriem, lauvām, leopardiem, tīģeriem, sniega leopardiem un dūmakainajiem leopardiem kopējs priekštecis dzīvoja pirms 6 - 10 miljoniem gadu. Jaguārs ir atdalījies no pārējās panteru ģints pirms 280 000 - 510 000 gadiem.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaguāra žokļi ir labi attīstīti, un tā sakodiens ir spēcīgākais starp lielajiem kaķiem
Jaguāram ir proporcionāli īsas kājas, tādēļ tas ir veikls kāpējs kokos un klintīs
Melnais jaguārs jeb melnā pantera
Melnais jaguārs var būt arī ar melniem raibumiem

Lai gan jaguāra plankumainais kažoks atgādina leopardu, tomēr tas ir lielāks par leopardu, un tā uzbūve ir līdzīgāka tīģerim. Jaguāram ir ļoti spēcīgs sakodiens, visspēcīgākais starp lielajiem kaķiem, kā arī pastāv uzskats, ka tas ir otrs spēcīgākais sakodiens starp visiem zīdītājiem.[3] Jaguārs spēj pārkost stingro un biezo lielo rāpuļu ādu, bruņurupuču bruņas,[4] un upuru nogalināšanā tas izmanto tikai sev raksturīgu paņēmienu: jaguārs pārkož upura galvaskausu tieši starp ausīm. Jaguāra zobi iecērtas smadzenēs, izdzēšot upura dzīvību. Ir novērots, ka jaguārs spēj pavilkt liellopu, kas sver 360 kg, un jaguāra zobi samaļ jebkādus kaulus. Savvaļā jaguārs medī dzīvniekus, kas sver līdz 300 kg, un upura svars var pārsniegt jaguāra svaru 3 - 4 reizes.

Jaguāra uzbūve ir kompakta, ar labi attīstītiem muskuļiem, kājas proporcionāli paīsas, piemērotas kāpšanai kokos, klintīs un peldēšanai. Jaguāra izmēri var būt ļoti dažādi. Jo tālāk uz dienvidiem, jo jaguāri paliek lielāki.[5] Mazākie ir Meksikas jaguāri, bet lielākie ir Brazīlijas jaguāri. Kā arī mežos dzīvojošie jaguāri ir mazāki un tumšāki par tiem, kas dzīvo atklātās vietās. Jaguāra svars variē 56 - 96 kg. Lielākais datētais tēviņš ir svēris 159 kg, bet mazākais 36 kg.[6] Mātītes vidēji ir 10 - 20% mazākas par tēviņiem. Ķermeņa garums variē no 162 - 183 cm, astes garums apmēram 75 cm, augstums skaustā 67 - 76 cm.

Jaguāra kažoka pamatkrāsa ir gaiši dzeltenīgi brūna, bet var būt arī sarkanīgi brūna. Uz brūnā fona ir melni kamuflāžas gredzeni, kuru viducī ir viens vai vairāki melni pleķīši. Uz galvas un kakla, kā arī uz astes plankumi parasti ir viendabīgi bez gredzena ap tiem. Raibumu daudzums variē starp dažādiem indivīdiem. Pavēderē, pazodē un kāju iekšpusē kažoka pamatkrāsa ir balta.

Jaguāri reizēm ir melni, tad tos sauc par panterām. Panteras jeb melnie jaguāri ir daudz retāk sastopami kā raibie. Tie ir apmēram 6% no visas jaguāru populācijas.[7] Melnais jaguārs ir pilnīgi melns, bet ir melnie jaguāri arī ar raibumu rakstu. Panteras nav atsevišķa pasuga, tas ir tikai atšķirīgs kažoka apspalvojums. Reizēm piedzimst albīni indivīdi tāpat kā citām lielo kaķu sugām.

Ārēji jaguāra kažoks atgādina leoparda kažoku, tomēr tie ir atšķirīgi. Jaguāra raibumus veido gredzens ar sīkākiem pleķīsiem gredzena vidusdaļā, bet leoparda raibumi ir viendabīgi, melni plankumiņi, leopardam nekad nav gredzena formas raibumi. Jaguāriem tāpat ir apaļākas galvas un īsākas, masīvākas kājas salīdzinot ar leopardu.[8]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā lielākā daļa kaķveidīgo, jaguāri ir vientuļnieki izņemot mātītes ar mazuļiem. Pieauguši indivīdi satiekas tikai , lai pārotos. Katram jaguāram ir diezgan liela teritorija; mātītēm teritorija sasniedz 25 - 40 kvadrātkilometrus, šī teritorija var pārklāties ar citas mātītes teritoriju, bet jaguāri cenšas izvairīties viens no otra. Tēviņu teritorija ir apmēram divas reizes lielāka kā mātītēm. Teritorijas izmērs ir atkarīgs no pieejamā medījuma daudzuma un kopējā jaguāru blīvuma. Tēviņu teritorijas nekad nepārklājas viena ar otru.[9] Teritorija tiek iezīmēta ar urīnu un skrāpējumiem koku mizā.[9]

Jaguāri tāpat kā citi lielie kaķi spēj skaļi rēkt, tēviņu rēciens ir spēcīgāks kā mātītēm. Ar rēcieniem tiek paziņots par aizņemtu teritoriju un tiek meklēti pārošanās partneri.[10] Pārošanās laikā tēviņi reizēm savā starpā sakaujas, bet tas notiek reti. Biežāk tēviņi cīnās par teritoriju, sargājot to no citiem tēviņiem, sargāta tiek arī mātītes teritoriju, reizēm tēviņš uzrauga 2 līdz 3 mātīšu teritorijas.

Parasti jaguārs tiek raksturots kā nakts dzīvnieks, bet medīt tas biežāk dodas krēslā gan vakarā, gan agri no rīta. Medījot tēviņš apstaigā lielāku teritoriju nekā mātītes, jo tajā pašā laikā tiek apsekota teritorija. Jaguārs bieži medī arī dienā, ja medījums ir pieejams. Kopumā jaguāru var raksturot kā enerģisku dzīvnieku; 50 - 60% no dienas laika tas pavada aktīvi.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaguārs kā visi kaķveidīgie ir tipisks plēsējs, un barojas tikai ar gaļu. Jaguārs medī visu, ko savā ceļā satiek, medījot apmēram 87 dažādas sugas. Tam labāk patīk liels medījums nekā sīks. Visbiežāk tiek medīti brieži, kapibaras, tapīri, mežacūkas, zorro, lapsas. Reizēm jaguārs medī anakondas un kaimanus.

Tomēr jaguārs nepalaidīs garām arī mazākus medījumus kā vardes, peles, putnus, zivis, sliņķus, mērkaķus un bruņurupučus. Reizēm jaguāri uzbrūk mājlopiem, neatsakoties no pieaugušiem liellopiem un zirgiem.[11]

Jaguārs lēnām apstaigā savu teritoriju un ieklausās apkārtējās skaņās un smaržās. Jaguārs nolūko upuri un tam parasti uzbrūk no slēpņa. Lielajiem dzīvniekiem jaguārs salauž galvaskausu tieši starpo ausīm, mazākus meījumus tas nosit ar ķepu, piemēram, savvaļas suņus. Pēc tam, kad medījums nogalināts, jaguārs to pārvieto uz drošāku vietu. Plēsoņa ir ļoti spēcīgs un var aiznest lielus medījumus. Ēst tas sāk biežāk no kakla un krūtīm nekā no vēdera. Katru dienu nelielam jaguāram, kas sver 34 kg, ir nepieciešami 1,4 kg gaļas.[12] Savvaļā jaguārs spēj vienā reizē apēst vairāk gaļas kā tas nepieciešams un uzkrāt enerģiju ilgākam laikam. Nomedījot upuri, tas vienā reizē var apēst līdz 25 kg gaļas, pēc tam jaguārs kādu brīdi nemedī. Tāpat kā citi lielie kaķi tas reti uzbrūk cilvēkam. Ja kāds jaguārs uzsāk medīt cilvēkus, tad tas parasti ir vecs vai slims dzīvnieks.[13]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaguāra mātīte sagatavojas pacelt mazuli aiz skausta ādas un pārvietot uz citu vietu

Jaguāru mātītes seksuālo briedumu sasniedz 2 gadu vecumā, bet tēviņi 2 vai 4 gados. Lai gan jaguāri var pāroties visu gadu, tomēr visbiežāk mazuļi dzimst laikā, kad medījuma ir vairāk.[14] Jaguāri neveido ilgstošus pārus, pēc pārošanās tie uzreiz šķiras, un mātīte mazuļus audzina viena pati. Grūsnības periods ilgst 93 - 105 dienas. Parasti piedzimst līdz 4 mazuļiem, visbiežāk divi. Pēc mazuļu dzimšanas mātīte nepieļauj neviena jaguāru tēviņa klātbūtni, sargājot bērnus no apēšanas. Jaguāru tēviņi pie iespējas mēdz saplēst un apēst jaguāru mazuļus, šāds pats kanibālisms ir novērots arī tīģeriem.

Mazuļi piedzimst akli, acis atveras pēc 2 nedēļām. Māte mazuļus zīda ar pienu 3 mēnešus, bet tie paliek mātes iekārtotajā migā 6 mēnešus, tad sāk sekot mātei līdzi uz medībām.[15] Tie paliek kopā ar māti 1 vai 2 gadus līdz izveido savu teritoriju. Jaunie tēviņi iesākumā ir klejotāji, jo, lai iegūtu teritoriju vecais jaguārs ir jāpadzen vai jāatrod teritorija bez saimnieka. Savvaļā jaguāri dzīvo 12 - 15 gadus, nebrīvē tie var nodzīvot līdz 23 gadiem.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gadā, analizējot jaguāru galvaskausus, tika izdalītas 8 jaguāru pasugas, tomēr vēlākos gados, veicot padziļinātus pētījumus, par patiesām jaguāru pasugām tika atzītas tikai 3 no tām, lai gan arī šo pasugu esamība tiek apšaubīta. Dažādos informācijas avotos joprojām tiek lietotas 3 izdalītās pasugas, kurās kā sinonīmi saglabājas vecās 8 pasugas:[16]

Informācijas avots "Mammal Species of the World" izdala vēl devīto pasugu P. o. paraguensis.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Jaguārs