Pāriet uz saturu

Tatnets

Vikipēdijas lapa
Tatāru vikimēdisti kopā ar Tatarstānas prezidentu Mintimeru Šaimijevu

Tatnets — saīsināts no tatāru Interneta — ir Tīmekļa informācijas resursu krājums, kas izveidots Tatarstānas Republikas valsts valodās (tatāru un/vai krievu) un stāsta par Tatarstānas un/vai tatāru tautības cilvēkiem (saskaņā ar alternatīvām definīcijām Tatnet ir visu Interneta resursu kolekcija, kuru galvenais saturs ir materiāli par tatāriem un/vai Tatarstānu, neatkarīgi no valodas, kurā šie resursi darbojas; vai arī jebkādi resursi tatāru valodā). Tatnetam ir bijusi un joprojām ir būtiska loma tatāru tautas kultūras un etniskās konsolidācijas procesā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XX gadsimts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Domājams, ka pirmo e-pastu tatāru valodā varētu būt nosūtījuši "Radio Azatlyk" tatāru un baškīru redakcijas darbinieki 1991. gadā, kad redakcija tika pieslēgta šim servisam. Tomēr līdz publiskiem elektroniskiem tekstiem tatāru valodā bija jāgaida vēl vairāki gadi.

Tatnets radās 1994. gadā, ar Interneta vēstkopu angļu valodā TMG — Tatar e-Mail Group), kurā apmainījās ar ziņām un failiem tie tatāri, kuri dzīvoja ASV un Turcijā, un ar Kazaņas Tīmekļa servera atvēršanu.[1] Vēlāk 1995. gadā tika izveidots serveris "Tatarstāna Interneta tīmeklī", 1996. gadā sadaļa par "Samaras tatāriem" Samaras Valsts universitātes vietnē,[2] 1997. gadā — Alhana Akidila mūzikas vietne; "Radio Azatlyk" Tīmekļa vietne un Tatarstānas Republikas oficiālais serveris[3]; 1998. gadā — Pasaules tatāru kongresa, Austrālijas dziedātājas Zuli Kamalovas un dažas citas vietnes. 1999. gadā trīsvalodīgā "Tatarskaja gazeta" pirmā izveidoja savu Tīmekļa versiju.[1]

2000.—2004. gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tatneta attīstības pagrieziena punkts bija 2000. gada vidū. Kopš šī laika strauji pieauga Interneta lietotāju skaits Krievijā, starp kuriem bija arī ievērojams skaits tatāru. Parādījās pirmais tatāru Interneta veikals, pirmais tatāru Interneta radio “Dulkyn” (2001), elektroniskais laikraksts "Intertat.ru" (2002), Vispasaules tatāru portāls Tatarlar.ru (2002) un daudzi citi tatāriem interesantu tēmu projekti. 2002. gada 24. aprīlī Kazaņā notika zinātniski praktiskā konference "Nacionālās valodas un informācijas tehnoloģijas" un apaļais galds "Tatāru valoda un datoru tehnoloģijas". 2003. gada 1. aprīlī sākās starptautisks Interneta projektu konkurss „Tatnet yoldyzlary” („Tatneta zvaigznes”). Kopumā konkursā piedalījās 115 vietnes (gan ieskaitot citu tjurku valodu vietnes). 2008. gadā dalībnieku skaits bija pieaudzis līdz 237.

2002. gadā stājās spēkā latīņu alfabēta aizliegums Krievijā, kurš Krievijas republiku valsts valodām atļāva lietot tikai kirilicu. Tas izsauca pretreakciju gan Rietumos, kuros dzīvojošie tatāri bija pieraduši lietot vietējo alfabētu, gan pašā Tatarstānā, kur arī vēsturē ilgstoši bija lietots latīņu alfabēts un šis aizliegums tika uztverts kā tieši pret tatāriem vērsts. Uz dažiem gadiem Tatnetā strauji pieauga latīņu alfabēta īpatsvars.[1]

2003. gada 7. martā ar Tatarstānas prezidenta dekrētu tika pieņemti „Tatarstānas Republikas valsts politikas pamati informatizācijas un komunikācijas jomā 2003.—2007. gadiem”,[4] kuri noteica pamatus Tatneta publiskā sektora attīstībai nākamajiem gadiem. Tomēr formāli Tatnets ir neatkarīgs no valsts iestādēm un Tatarstānas valdība neskaitās galvenais tā attīstības virzītājspēks.

2003. gada jūnijā notika pirmais Tatneta forums, kuru organizēja aģentūra "Intertat" un kurā piedalījās daudzi vietņu veidotāji. Vēlākie Tatneta forumi 2004.—2006. gados notika "Tatmedia" valsts aģentūras aizgādībā. "Tatmedia" Tatarstānā faktiski pilda preses ministrijas funkcijas.[5]

2004. gada 13. janvārī tika pieņemts likums „Par Tatarstānas Republikas informācijas resursiem un informatizāciju”.[6] Šis likums paredzēja paritātes principu, veidojot resursus abās valsts valodās. Tatarstānas Sakaru ministrija tai laikā izstrādāja projektu „Visaptveroša programma Tatarstānas Republikas informatizācijas attīstībai (Elektroniskā Tatarstāna 2005.—2010. gados)”.[7]

2004. gada jūnijā Google meklētājprogramma sāka atbalstīt meklēšanu tatāru valodā (meklēšanas algoritms tika izstrādāts fondā "Tatarname" un bez maksas nodots arī meklētājprogrammai "Yahoo!") un tika atvērta tatāru valodas Vikipēdija, kura sākotnēji lietoja latīņu alfabētu (mūsdienās tajā var rakstīt gan latīņu, gan kiriliskajā alfabētā, taču parastais skats ir kirilicā).

2004. gadā Tatarstānā federālo programmu ietvaros Tīmeklim tika pieslēgtas 1306 skolas — apmēram puse no visām republikas skolām. Alikušās tika pieslēgtas nākamo trīs gadu laikā.[8]

2004. gada oktobrī tika pieņemta „Tatarstānas Republikas valsts programma Tatarstānas Republikas valsts un citu valodu saglabāšanai, pētīšanai un attīstībai 2004.—2013. gados”.[9] Šī programma saturēja Tatneta valsts sektora attīstības plānu, kas ļautu "ieviest un uzlabot datortehnikas standartus tatāru valodas lietošanai informācijas tehnoloģijās, turpināt attīstīt tatāru valodas draiverus un fontus, attīstīt un sistemātiski atbalstīt publiski pieejamos informācijas resursus tatāru valodā starptautiskajā datoru tīklā "Internets", lai turpinātu izstrādāt tatāru valodas datormodeli, kurš iekļautu modeļus fonoloģijā, morfoloģijā, un sintaksē, atbilstošus informācijas resursus un to apstrādes programmas, izstrādāt tālāk tatāru runas atpazīšanas un sintēzes sistēmas," un daudz ko citu.[1]

2005.—2007. gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Diploms par uzvaru konkursā "Tatneta zvaigznes"

2005. gada maijā sabiedriskā organizācija "Tatāru Internets" («Татарский Интернет») paziņoja par saviem plāniem izveidot pirmā līmeņa nacionālo domēnu .ts. un komerciālo domēnu .tat.

2005. gada augustā SIA "Centr" no Kazaņas kopā ar Krievijas kompāniju "ALT Linux" ar Tatarstānas Republikas Informācijas un sakaru ministrijas atbalstu paveica tatāru valodas lokalizācijas projektu "ALT Linux v2.4" operētājsistēmā (KDE apvalkā), kā arī Mozilla Firefox un Mozilla Thunderbird lietojumprogrammām. Šai pašā gadā parādījās pirmā tiešsaistes tatāru-krievu vārdnīca suzlek.ru.[10]

2006. gada maijā Kazaņā notika 4. Tatneta forums ar pieaicinātiem ekspertiem no Maskavas, kā daļa no Viskrievijas Interneta maratona.[11] Tas bija pirmais forums, kurš notika federālā līmenī, un šī sanāksme iedibināja pamatus sadarbībai starp vietējām un Viskrievijas vietņu izstrādātāju Tīmekļa grupām.

2006. gada maijā atklāja tatāru elektronisko bibliotēku kitap.net.ru[12] un tatāru valodas apguves vietni tatar.com.ru,[13] vidējā popularitāte tām bija 6000−8000 unikālu apmeklējumu dienā. Projektu autori bija tatāru valodas un kultūras attīstības fonda "Tatarname" speciālisti.

2006. gada jūnijā Kazaņā tika svinīgi prezentēta Windows operētājsistēma ar saskarni tatāru valodā. Diemžēl lokalizācijā tika pieļautas kļūdas,[14] taču tas nenomāc faktu, ka kopš tā laika pastāv šī produkta lokalizācija tatāru valodā. 2006. gada jūnijā „Elektroniskās Tatarstānas” programmas ietvaros tika atvērts valdības oficiālais portāls prav.tatar.ru (tagad prav.tatarstan.ru),[15] kurā ikviens varēja uzdot jautājumu valsts amatpersonām.

2007. gada martā darbu sāka tatarland.ru projekts, kuru reizēm sauc par pirmo tatāru sociālo tīklu, taču galvenokārt tas bija iepazīšanās vietne.[16] 2008. gada maijā pēc apvienošanās sociālo tīklu sauc par „Duslar.ru”, reģistrēto lietotāju skaits 2009. gada jūlijā tajā bija 110 000 ar vidējo dienas apmeklējumu gandrīz 4000 cilvēku dienā. Tolaik priekšā tam bija tikai "Tatarname".

2007. gada 5. septembrī Kazaņā V jubilejas starptautiskajā konferencē "Globālās informācijas sabiedrības infokomunikācijas tehnoloģijas" tika prezentētas operētājsistēma Windows Vista un Microsoft Office 2007, kuras "Tatarname" fonda speciālisti bija lokalizējuši tatāru valodā.

Tatneta nākamais spožais brīdis bija SU domēnā 2008. gada 6. augustā notikusī atvēršana domēnu vārdu reģistrācijām Krievijas tautu valodās, ieskaitot tatāru.[17] Kopš tā laika ikviens var izveidot domēnu tatāru valodā, izmantojot adreses laukā kirilicas tatāru burtus.

2006. gada augustā tika atvērta Tatāru virtuālās ģimnāzijas vietne (tatar.org.ru), kurā tika ievietotas vārdnīcas un mācību grāmatas tatāru valodā (saitu veidoja un uzturēja "Tatarname" fonds). 2010. gadā projekta papildināšana tika slēgta, bet tas joprojām ir pieejams Tīmeklī.[18]

2008.—2010. gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008.-2009. gados "Tatarname" lokalizēja KDE apvalku Linux un Open Office izplatīšanai Tatarstānas izglītības iestādēs.[19]

2010. gadā tika atvērts tatāru literatūras grāmatu fonds "Tatknigafond" (tatkniga.ru), kas tiek apmaksāts no Tatarstānas Republikas budžeta.

2010. gadā Krievijas sociālā tīkla VKontakte saskarne beidzot tika iztulkota tatāru valodā.[20] Arī Yandex iztulkoja tatāriski savu saskarni (ieskaitot pastu), izveidoja meklēšanu tatāru valodā un atklāja biroju Kazaņā.

Pēc 2010. gada

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmeklim attīstoties un sistematizējoties, tatāru segments nokļuva tādā pašā krīzē, kā līdzīgā stāvoklī esošo valodu segmenti. Lasītāji, kas pārvalda krievu un angļu valodas, vairāk lieto tās; attiecīgi tatāru vietnes bez pietiekamiem līdzekļiem nokļūst apburtajā lokā, nespējot piesaistīt lasītājus. Tatneta speciālisti un portālu vadītāji izsacīja vēlmi pēc lielāka valsts atbalsta.[21] Valsts atbalsts palīdzējis Tatnetam noturēties. Parādījies nacionālais pirmā līmeņa domēns .tatar; tatāru Vikipēdija 2019. gada maijā saturēja 85 tūkstošus lapu (salīdzinājumam, latviešu — 93 tūkstošus, lai gan pašu lapu apjoms un aktīvo labotāju skaits tatāru versijā bija gandrīz divreiz mazāks); konkurss "Tatneta zvaigznes" turpina notikt. Tīmeklis stipri "izskalojis" valodu robežas un vietējie segmenti aizvien vairāk saplūst ar kopējo straumi. Labākie speciālisti no Tatneta pārvietojas uz tiem valodu segmentiem, kuros ir plašāks tirgus, tāpēc cieš tatāru vietņu profesionālais līmenis. Krietni ievērojamāka, kā reālajā dzīvē, Tatnetā ir islāma un popmūzikas tematika.[22]

2019. gada aprīlī vadošās vietnes pēc apmeklētāju skaita tatāru valodā bija:

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Татарский Интернет /Айнур Сибгатуллин/ — Краткий курс истории Татнета (2009)
  2. ↑ ССУ: Татары. Содержание
  3. ↑ «Официальный сервер Республики Татарстан». web.archive.org. 2003-10-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-10-28. Skatīts: 2019-02-13.
  4. ↑ ««Основы государственной политики Республики Татарстан в области информатизации и связи» на 2003—2007 годы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  5. ↑ Сайты на татарском языке
  6. ↑ Закон РТ «Об информационных ресурсах и информатизации Республики Татарстан» (2004—2007)
  7. ↑ «Комплексная программа развития информатизации Республики Татарстан (Электронный Татарстан 2005—2010 годы)» Комплексная программа развития информатизации Республики Татарстан «Электронный Татарстан на 2005 — 2010 годы»[novecojusi saite](DOC)
  8. ↑ «Актуальное состояние отрасли информатизации Республики Татарстан». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. martā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  9. ↑ "Государственная программа Республики Татарстан по сохранению, изучению и развитию государственных языков Республики Татарстан и других языков в Республике Татарстан на 2004—2013 годы"
  10. ↑ βerenche tatar-rus su'zlege Arhivēts 2018. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Tatāru-krievu vārdnīca
  11. ↑ Доклады и презентационные файлы участников IV Форума Интернет сайтов, посвященных истории, культуре и традициям татарского народа «Татарский Интернет»
  12. ↑ «Tatāru elektroniskā bibliotēka (krieviski un tatāriski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  13. ↑ Татарский язык
  14. ↑ Татарский ХР — татарам сойдёт и так...
  15. ↑ vecā versija jaunā versija Arhivēts 2015. gada 13. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Правительство Республики Татарстан]
  16. ↑ Приветствуем Вас на самом крупном в мире татарском портале для общения!
  17. ↑ «В домене SU открыта регистрация доменных имен на национальных языках народов России». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  18. ↑ Татарская Виртуальная Гимназия
  19. ↑ «Апробация и внедрение пакета свободного программного обеспечения в образовательных учреждениях Республики Татарстан». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  20. ↑ «Вконтакте» заговорил по-татарски
  21. ↑ «Татнет нуждается в поддержке (2012)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. maijā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.
  22. ↑ ТатНет: Заметки очевидца. Ленар Мухамадиев
  23. ↑ «Татарскую версию «Татар-информ» и сайт «Интертат» читают более миллиона человек ежемесячно». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. maijā. Skatīts: 2019. gada 16. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tatnets&oldid=3901774"