Telenor

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Telenor ASA
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma telesakari
Dibināts 1855. gads
Galvenais birojs Fornebu, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Produkti fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumi
Mājaslapa telenor.com
Telenor galvenais birojs Fornebu

Telenor ASA ir Norvēģijas telesakaru uzņēmumu grupa. Galvenais birojs atrodas Fornebu, galvaspilsētas Oslo tuvumā.

Grupa darbojas fiksēto un mobilo sakaru jomā, ir interneta pakalpojumu sniedzējs, darbojas televīzijas retranslācijas jomā. Tai pieder vairāki sakaru pavadoņi Thor. Telenor ģeogrāfiski aptver Skandināvijas, Austrumeiropas un Azijas valstis.

Telenor ASA akcijas tiek kotētas Oslo biržā; ietilpst OBX indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2015. gada 30. jūnijā): Norvēģijas valsts (53,97 %), pensiju fonds Folketrygdfondet (4,82 %).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Telenor dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1855. gada 1. janvāris, kad starp Kristiāniju (tagad Oslo) un Drammeni atklāja Norvēgijā pirmo telegrāfa līniju. To apkalpoja valsts organizācija Telegrafverket (Telegrāfa administrācija). 1857. gadā telegrāfs sasniedza Bergenu (rietumu krastā), bet 1871. gadā - Kirkenesu (galējos ziemeļos). 1858. gadā telegrāfs kļuva par pirmo uzņēmumu Norvēģijā, kurā atļauts strādāt sievietēm.

1878. gadā sāka darboties pirmā telefona līnija (starp Ārendāli un Tvedestrandu). 1880. gadā dibināts privāts telefonijas uzņēmums International Bell Company, kurš izveidoja telefona tīklu Kristiānijā. 1881. gadā darbu sāka Bell konkurents Christiania Telefonforening. 1893. gadā izveidots pirmais starptautiskais telefona savienojums ar Stokholmu. 1899. gadā Norvēģijā tika pieņemts likums, kas valdībai deva ekskluzīvas tiesības telefonijas jomā. 1901. gadā valsts organizācija Telegrafverket sāka uzpirkt privātos telefona uzņēmumus, tai skaitā International Bell Company, tādējādi kļūstot par lielāko telefona opratoru Norvēģijā.

1906. gadā izveidojot radiosakarus ar Lofotu salām, sākās radiosakaru pakalpojumu attīstīšana. 1920. gadā uzstādīta pirmā automātiskā telefona centrāle. 1946. gadā sāka piedāvāt teleksa pakalpojumus. Telegrafverket nodarbojās arī ar radio raidījumu translāciju. 1960. gadā sākās regulāra televīzijas translācija. 1966. gadā Telegrafverket viena no pasaulē pirmajām ieviesa mobilā telefona sistēmu, kas bija analoga, ar manuālu komutāciju.

1969. gadā Telegrafverket mainīja nosaukumu uz Televerket. Sākti datu pārraides pakalpojumi. 1974. gadā nopērkot pēdējo privāto telefonijas uzņēmumu Andebu, Televerket kļuva par pilnīgu telesakaru monopolistu Norvēģijā līdz 1990. gadiem.

1981. gadā palaista automātiskā mobilo telefonu sistēma NMT; 1986. gadā ieviesta NMT-900. 1985. gadā pabeigta fiksētā telefona tīkla automatizācija. 1980. gadu beigās Norvēģijā sākta telesakaru nozares liberalizācija. 1988. gadā Televerket zaudēja monopoltiesības pārdot telefona aparātus.

1992. gadā nopirkts sakaru pavadonis Marcopolo 2 (tas pārdēvēts par Thor 1). 1992. gadā sākās Televerket restrukturizācija, tam kļūstot par patstāvīgu uzņēmumu. Televerket sāka investēt ārvalstīs. 1994. gada 1. novembrī Televerket mainīts statuss uz publisku kapitālsabiedrību. 1995. gada 1. janvārī tas pārdēvēts par Telenor. 1994. gadā uzņēmuma programmētāji izstrādāja interneta pārlūkprogrammu Opera. 1998. gadā beidzās Telenor monopolstāvoklis fiksēto sakaru jomā. 1999. gadā Telenor vēlējās apvienoties ar tā Zviedrijas partneri Telia, bet tas neizdevās.[2]

2000. gada 4. decembrī Telenor tika daļēji privatizēts, un tā akcijas sāktas kotēt Oslo biržā un NASDAQ. Privatizācijas rezultātā uzņēmums ieguva 15,6 miljardus NOK jauna kapitāla, valstij paturot 77,7 % akciju. 2000. gados uzņēmums izpletās Eiropas un Azijas valstīs mobilo sakaru jomā. 2007. gadā Telenor izstājās no NASDAQ.

2012. gadā Dānijā Telenor kopā ar TeliaSonera sāka telesakaru infrastruktūras koplietošanas projektu, apvienojot LTE (4G) tīklus. Vēlāk sekoja 3G, un 2015. gada augustā pabeigta GSM tīklu koplietošanas realizācija. Aparatūru šiem risinājumiem nodrošināja Nokia.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]