Teodors Emīls Lambergs

Teodors Emīls Lambergs; Theodor Emil Lamberg
Personīgā informācija
Dzimis	1815. gada 2. janvārī ; Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1895. gada 1. februārī (80 gadi); Birzgales mācītājmuiža
Nodarbošanās	teologs

Teodors Emīls Lambergs (vācu: Theodor Emil Lamberg, 1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Dobeles vācu draudzes mācītājs (1851-1867) un Kurzemes ģenerālsuperintendents (1862-1887), Latviešu literārās biedrības goda loceklis (1874).^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1815. gadā 2. janvārī Jēkabpilss apriņķa skolotāja Franča Lamberga un viņa sievas Marijas, dzimušas Zērvaldes, ģimenē. Mācījās pie sava radinieka Krāslavas ārsta E. Eihlera, tad Jēkabpils apriņķa skolā (1825-1829) un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā (1829-1835). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1836-1840).

Strādāja par Kaldabruņas luterāņu baznīcas mācītāju (1842-1850), vēlāk par Dobeles vācu draudzes mācītāju (1851-1867), līdztekus bija Kurzemes konsistorijas asistents (1860), ģenerālsuperintendents un konsistorijas viceprezidents (1862-1887). Pēc atvaļināšanās dzīvoja Jelgavā, pēc tam Birzgalē.

Miris 1895. gada 1. februārī Birzgalē.

Atsauces

↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1]