Teodors Emīls Lambergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Teodors Emīls Lambergs
Theodor Emil Lamberg
Personīgā informācija
Dzimis 1815. gada 2. janvārī
Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1895. gada 1. februārī (80 gadi)
Birzgales mācītājmuiža
Nodarbošanās teologs

Teodors Emīls Lambergs (vācu: Theodor Emil Lamberg, 1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Dobeles vācu draudzes mācītājs (1851-1867) un Kurzemes ģenerālsuperintendents (1862-1887), Latviešu literārās biedrības goda loceklis (1874).[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1815. gadā 2. janvārī Jēkabpilss apriņķa skolotāja Franča Lamberga un viņa sievas Marijas, dzimušas Zērvaldes, ģimenē. Mācījās pie sava radinieka Krāslavas ārsta E. Eihlera, tad Jēkabpils apriņķa skolā (1825-1829) un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā (1829-1835). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1836-1840).

Strādāja par Kaldabruņas luterāņu baznīcas mācītāju (1842-1850), vēlāk par Dobeles vācu draudzes mācītāju (1851-1867), līdztekus bija Kurzemes konsistorijas asistents (1860), ģenerālsuperintendents un konsistorijas viceprezidents (1862-1887). Pēc atvaļināšanās dzīvoja Jelgavā, pēc tam Birzgalē.

Miris 1895. gada 1. februārī Birzgalē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]