Teodors Nete
| ||||||||||||||||
Teodors Nete (krievu: Теодор Янович Нетте, dzimis 1896. gada 15. augustā, miris 1926. gada 5. februārī) bija latviešu izcelsmes PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskais kurjers. Gāja bojā 1926. gadā Latvijas teritorijā, aizstāvot diplomātisku pastu. Apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Latvijā, kurpnieka dēls, pratis vācu valodu. Ieguva 4 klašu izglītību.[2]
Sociāldemokrātu kustībā Teodoru iesaistīja tēvs, kurš piedalījās 1905. gada revolūcijā.[2] No 1914. gada bija sociāldemokrātiskās partijas biedrs.
1916. gada aprīlī Rīgas apgabaltiesa izskatīja "Netes tēva un dēla lietu", kuri tika apsūdzēti nekvalitatīvu zābaku piegādē armijai. Izmeklēšana ilga 13 mēnešus un galu galā Teodora tēvam Jānim piesprieda 3 gadus cietumā par sabotāžu,[3] bet Teodoru atlaida, pēc kā viņš iestājās Sarkanajā armijā.[2]
Pēc armijas dienesta nelegāli strādāja Latvijā. 1919. gadā bija Jelgavas revolucionārā tribunāla loceklis. Pēc Stučkas valdības krišanas bēga uz Krieviju.[4] Piedalījās Krievijas pilsoņu karā dienvidu frontē. No 1922. gada strādāja par diplomātisko kurjeru.
Nogalināts diplomātiskā kurjera darbā 1926. gada 5. februārī starp Ikšķiles un Kokneses stacijām. Slepkavas bija poļu tautības Lietuvas pilsoņi Antonijs un Broņislavs Gabriloviči.[5] Apbedīts Vagaņkovas kapos Maskavā.
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ikšķilē pie dzelzceļa stacijas atradās piemiņas akmens Teodoram Netem; demontēts 2022. gada 18. augustā.[6]
Netes vārdā tika nosaukts tvaikonis, dzejnieks Vladimirs Majakovskis veltīja Netem dzejoli "Biedram Netem — kuģim un cilvēkam" (Товарищу Нетте — пароходу и человеку).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1986. 167. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Юлия Александрова. «Дом на Стабу: от Теодора Нетте до Раскольникова». Facebook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. februārī. Skatīts: 2022. gada 26. augustā.
- ↑ Vladimir Voronov. «КАК ВСТРЕТИЛ СМЕРТЬ ТОВАРИЩ НЕТТЕ», 2016. gada 2. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. februārī. Skatīts: 2022. gada 26. augustā.
- ↑ Kārlis Seržants. «Cilvēks un kuģis: kas īsti bija mīklaini nonāvētais padomju kurjers biedrs Teodors Nete», 2021. gada 21. februārī.
- ↑ «Teodors Nette».
- ↑ «В Латвии снесли памятник советскому дипломатическому курьеру Теодору Нетте, убитому в 1926 году в поезде Москва — Рига». Meduza. 2022. gada 18. augustā. Skatīts: 2022. gada 26. augustā.