Ikšķile (stacija)
- Šis raksts ir par dzelzceļa pieturu. Par pilsētu skatīt rakstu Ikšķile.
— Pieturas punkts — | |
---|---|
![]() Ikšķiles pieturas punkts 2021. gadā | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Rīga—Daugavpils |
Atklāta | 1863. gadā |
Pieturas punkta tips | pasažieru |
Platformu skaits | 2 |
Sliežu ceļi | 2 |
Atrašanās vieta | |
Adrese |
Pārbrauktuves iela 2, Ikšķile, Ogres nov. |
Koordinātas | 56°50′22″N 24°30′22″E / 56.8394784°N 24.5060905°EKoordinātas: 56°50′22″N 24°30′22″E / 56.8394784°N 24.5060905°E |
Tuvākās stacijas |
Ogre (6 km) Salaspils (10 km) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. |
Jaunogre (5 km) Saulkalne (5 km) |
Attālums līdz Rīgai | 28 km |
Ikšķile ir dzelzceļa pieturas punkts[1], kas atrodas Ikšķilē starp Jaunogres un Saulkalnes pieturām. Ikšķilē apstājas elektrovilcieni, kas kursē maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde un Rīga—Aizkraukle, kā arī daži Krustpils virziena dīzeļvilcieni. No 2025. gada 6. februāra biļešu kase stacijā ir slēgta.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasažieru stacija atklāta 1863. gadā kā divstāvu koka ēka. Atpūtnieki no stacijas ar pajūgiem un pārceltuves starpniecību uz Baldones kūrortu.[3] Zirgvilkmes tramvajs jeb "trulītis" un Baldoni darbojās no 1863. līdz 1915. gadam.
Pirmā pasaules kara beigās vācu karaspēks 1917. gada septembrī uzbūvēja tiltu pāri Daugavai, pāri tam uz Baldoni veda šaursliežu dzelzceļš. Savukārt kokmateriālu izvešanai no Ikšķiles stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļu ar pieturas punktiem Kaparāmurs — Tīnūži (atzars uz Kranciemu) — Jumuči — Skujenieki — Kangari — Lantes — Ropažmuiža.[4] Pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara zirgu tramvaja satiksmi atjaunoja un tā darbojās līdz 1941. gadam, kad to demontēja vācu armija.
Otrā pasaules kara laikā vācu armijai atkāpjoties, stacijas ēka pilnībā tika nopostīta. Pēc kara vecās stacijas vietā vācu karagūstekņi uzbūvēja tagadējo dzelzceļa staciju. No pirmās dzelzceļa stacijas apbūves saglabājušās tikai stacijas dārzā stādītās liepas.
Padomju okupācijas gados pie stacijas uzstādīts piemiņas akmens latviešu izcelsmes PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskais kurjeram Teodoram Netem, kuru nogalināja netālu no Ikšķiles 1926. gada 5. februārī vilcienā Rīga—Maskava. Akmens demontēts 2022. gada 18. augustā.[5]
-
Senākā Ikšķiles dzelzceļa stacija (1914)
-
Šaursliežu dzelzceļš pāri Daugavai pie Ikšķiles (1917. gada oktobris)
-
Šaursliežu dzelzceļa galapunkts Ropažu muižā (1919. gada oktobris)
-
Ikšķiles stacija ar 600 mm platuma dzelzceļiem (zaļā krāsā) (1925)
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ikšķiles pieturas punkts 2011. gadā -
Sliežu ceļi Rīgas virzienā -
Sliežu ceļi Krustpils virzienā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013, VAS Latvijas Dzelzceļš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 21. maijā.
- ↑ «Slēgta vilcienu biļešu kase Ikšķilē – ko tas nozīmē pasažieriem?». ogrenet.lv. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 30. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
- ↑ «Ropažu novada pašvaldības mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 4. janvārī.
- ↑ «В Латвии снесли памятник советскому дипломатическому курьеру Теодору Нетте, убитому в 1926 году в поезде Москва — Рига». Meduza. 2022. gada 18. augustā. Skatīts: 2022. gada 26. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|