Tirgvedības komplekss

Vikipēdijas lapa

Tirgvedības pasākumu komplekss jeb vienkārši tirgvedības komplekss vai tirgvedības pasākumi, dažkārt arī mārketinga mikss (no angļu: marketing mix)[1], ir tirgvedības plānošanas modelis, kas tradicionāli koncentrējās uz 4P — produktu, cenu (price), izvietojumu (place) un veicināšanu (promoting), kuru veiksmīga plānošana un īstenošana ļautu sasniegt mērķa tirgū nospraustos mērķus.[2] Tirgvedības kompleksa konceptu pirmo reizi aprakstīja Amerikas Tirgvedības asociācijas prezidents Nīls Bordens (Neil Borden).[3]

4P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirgvedības pasākumu kompleksā produkts tiek uzskatīts par galveno, jo uzņēmuma piedāvātā lieta vai pakalpojums ir jāpārdod. Uz produktu attiecas lēmumi par produkta funkciju, izskatu, zīmolu, iepakojumu un apkalpošanas garantiju.

Cena ir svarīga, jo tā lielā mērā ietekmēs uzņēmuma apgrozījumu, peļņu un pārdošanas apjomus. Ar cenu ir saistīti lēmumi par iespējamo atlaižu apjomu un izpirkumnomas piedāvājumu.

Izvietojums attiecas uz produkta izplatīšanas kanāliem, veikalu tīkliem un loģistiku, lai nodrošinātu tā nonākšanu pie mērķa pircējiem.

Veicināšana iekļauj visus tirgvedības, reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumus, kas vērsti uz potenciālo pircēju uzmanības piesaistīšanu un pārliecināšanu par pirkuma veikšanu. Tradicionālajā tirgvedībā visus četrus P kontrolēja produkta ražotājs.

7P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus 4P modelim šis modelis izmanto vēl trīs parametrus — procesus (process), cilvēkus (people) un pierādījumus (physical environment).[4]

Pierādījumi ir uzņēmuma radītais fons, kurā tiek piedāvāts produkts. Tie var būt uzņēmuma birojs, inventārs, reklāmas zīmes, drukātās brošūras un interneta mājaslapa.

Cilvēki ir uzņēmuma darbinieki, pārdevēji un apkalpošanas nodrošinātāji, visi cilvēki, ar kuriem pircējs saskaras pirkuma veikšanas laikā.

Procesi ir procedūras, kas nodrošina pārdošanas īstenošanas gaitu.

Četru C modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos gadu desmitos populārs kļuvis arī "četru C" modelis, kas lielāku uzmanību velta klienta vajadzībām — klientu (consumer), cenu (costs), komunikāciju (communication) un ērtību (convenience).[5]

Koncentrēšanās uz klientiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz klientiem vērstās tirgvedības modelis angliski pazīstams kā SIVA (Risinājums, informācija, vērtība, pieejamība) un balstīts uz atšķirīgu 4P interpretāciju, kurā 4P tiek uztverti no klienta ieguvuma viedokļa:

  • Produkts ir risinājums;
  • Veicināšana ir informācija;
  • Cena ir vērtība;
  • Izvietojams ir pieejamība.

Pārspīlēta fokusēšanās tikai uz potenciālo klientu vajadzībām vēl pirms produkta radīšanas no vienas puses nodrošina uzņēmēju no neveiksmēm tirgū, taču tā arī ierobežo jaunievedumus un jaunu tehnoloģiju lēcienus. Koncentrēšanās tikai uz klientu viedokļiem rada riskus, ko rada aptaujas jautājumu formulējumi, kā arī aptaujas dalībnieku atbilžu patiesums. Šī parādība plaši pazīstama ātrās ēdināšanas restorānos, kuru klienti aptaujās norāda, ka ēdienkartē vēlas redzēt vairāk salātus, jo uz šādu atbildi viņus spiež sabiedrības noskaņojums. Tādēļ šī pieeja ir vairāk piemērota tradicionālām, uz apkalpošanu vērstām nozarēm, kur klienta ērtība ir galvenā.

Veicināšana digitālajā mārketingā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicināšana attiecas uz mērķa tirgu izvēli, dažādu komunikācijas rīku izvietošanu un integrēšanu mārketinga kombinācijā. Atšķirībā no tradicionālajiem mārketinga komunikācijas rīkiem digitālā mārketinga rīku mērķis ir piesaistīt auditoriju, izmantojot reklāmu un saturu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmu plašsaziņas līdzekļos, maksas par klikšķi (PPC), optimizāciju meklētājprogrammās (SEO), ietekmes veidotājus u. c.[6] Veidojot tiešsaistes mārketinga kampaņas, Chaffee un Smith ierosināja, ka tās var iedalīt šādās grupās:[7]

  • Mārketings meklētājprogrammās, tostarp optimizācija meklētājprogrammās (SEO), maksa par klikšķi (PPC).[8]
  • Interneta PR, veicinot pozitīvus komentārus par saviem produktiem vai pakalpojumiem, vienlaikus samazinot negatīvo komentāru skaitu. Saskaņā ar G2 datiem 92,4 % klientu ir lielāka iespēja iegādāties preci vai pakalpojumu pēc tam, kad ir izlasījuši ticamu atsauksmi par produktu tādās vietnēs kā Google, Yelp un Amazon.[9]
  • Tiešsaistes partnerības, attiecību veidošana starp trešo pušu tīmekļa vietnēm, lai reklamētu produktus vai pakalpojumus.
  • Video mārketings. Saskaņā ar 2020. gada pētījumu 52 % tirgotāju uzskata, ka video mārketings ir rentablāks nekā citi reklāmas veidi.[10]
  • Interaktīvā reklāma.
  • E-pasta reklāma
  • Sociālo plašsaziņas līdzekļu mārketings, uzsākot un iesaistoties mijiedarbībā starp klientiem, starp klientiem un uzņēmumiem, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze — Marketing mix
  2. The Marketing Mix
  3. The Concept of the MArketing Mix
  4. Marketing mix
  5. Why the 4C’s Marketing Model is Good for Business
  6. «Digital Marketing: Strategy, Implementation and Practice». books.google.com. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.
  7. «eMarketing eXcellence». books.google.com. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.
  8. «Search Engine Optimization and Pay-per-Click Marketing Strategies». www.researchgate.net. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.
  9. «Online Reviews Statistics – 2023». truelist.co. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.
  10. «How to Build Your Brand With Educational Video Content». explainervideos.ca. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.
  11. «Social Media: Changing the Way Businesses Interact and Engage Customers». www.researchgate.net. Skatīts: 2023. gada 7. septembris.