Tkvarčeli

Tkvarčeli
Tkvarčeli;
	pilsēta
Тҟәарчал; ტყვარჩელი
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Tkvarčeli Tkvarčeli
	Koordinātas: 42°50′57″N 41°41′00″E / 42.84917°N 41.68333°EKoordinātas: 42°50′57″N 41°41′00″E / 42.84917°N 41.68333°E
Valsts	Gruzija
Autonomā republika	Abhāzija
Rajons	Tkvarčeli rajons
Dibināta	1938
Pilsēta	1942
Platība
• Kopējā	16,85 km2
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	5 097
• blīvums	302,5/km²
• Etniskais sastāvs (2011)	abhāzi (66,5%); gruzīni (17,4%); krievi (9,7%); ukraiņi (1,3%); armēņi (1,1%)
Laika josla	UTC+3
Pasta indekss	7200
Tālruņu kods	+7 (940) 26ххххх
	Tkvarčeli Vikikrātuvē

Tkvarčeli (abhāzu: Тҟәарчал, gruzīnu: ტყვარჩელი) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas austrumu daļā Kodori grēdas pakājē.^[2]

Vēsture

Pilsēta radusies 1938. gadā kā ogļraču ciemats Akarmara (აკარმარა) pie bagātīgām akmeņogļu iegulām. 1942. gadā Akarmaru administratīvi apvienoja ar apkārtējiem ciemiem, izveidojot Tkvarčeli pilsētu. Lielāko daļu pilsētas sākotnēji uzbūvēja vācu karagūstekņi (tajā skaitā arhitekti un inženieri) 1943.—1944. gados, tādēļ pilsētā lielā mērā ir Kaukāzam neraksturīga arhitektūra. Gruzīnu—abhāzu konfliktā 1992.—1993. gadā pilsēta stipri cieta; to aplenca gruzīnu karaspēks un pilsētā iestājās smaga humanitārā krīze. No vairāk kā 20 tūkstošiem iedzīvotāju pilsētā mūsdienās dzīvo ap 5 tūkstoši. 2000. gados ogļu ieguve atjaunota. Vietējās nozīmes balneoloģiskais kūrorts.

Atsauces

↑ https://www.ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=402.
↑ «Tkvarčeli». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 705. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tkvarčeli.

Šis ar Gruziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-33809fb98a79d7b250595abbbb4fcb30aef24992-1] ttps://www.ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=402.

[2] «Tkvarčeli». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 705. lpp.

[1]

[2]