Saksaulu sīlis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Turkestānas zemessīlis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saksaulu sīlis
Podoces panderi (Fischer, 1821)
Saksaulu sīlis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Zemessīļi (Podoces)
Suga Saksaulu sīlis (Podoces panderi)
Saksaulu sīlis Vikikrātuvē

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas pieder zemessīļu ģintij (Podoces). Tas ir tuvu radniecīgs Persijas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Saksaulu sīļa izplatības areāls aptver Centrālāziju, bet visbiežāk tas ir sastopams Kazahstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.[1] Tas apdzīvo tuksnešu un pustuksnešu biomu, vietas, kur aug zemi krūmi. Saksaulu sīlis ir sastopams Kizilkuma un Karakuma tuksnešos.[2] To bieži var novērot arī cilvēku apdzīvoto vietu un ceļu tuvumā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saksaulu sīli augumā var salīdzināt ar mājas strazdu, lai gan zemessīlis ir nedaudz lielāks.[2] Tā svars ir 80 - 100 g.[3] Apspalvojums ir smilšu brūns ar pelēkbrūnu muguru, koši melnu asti un spārnu lidspalvām. Uz rīkles tam ir melns laukums, kā arī pie acs neliels, melns laukumiņš.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu laika tas staigā, spārnus izmantojot ļoti reti. Atšķirībā no citiem putniem zemessīlis var skriet taisni uz priekšu, nešūpojoties no vienas puses uz otru. Skrienot soļa platums sasniedz 30 cm.[3] Tomēr šādi skriet putns var tikai, ja nav uzsnidzis sniegs. Pa sniegu tas lec līdzīgi, kā to dara žagata. Sēžot uz zara, tam ir augsta stāja.[2] Saksaulu sīlis ir ļoti kustīgs putns, pat tikko izlidojuši no ligzdas, jaunie putni spēj ātri skriet. Neskatoties uz savu enerģiskumu, tas ir piesardzīgs, noslēgts un kluss putns, kas balsi lieto tikai liela satraukuma brīžos.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saksaulu sīlis barojas ar dažādiem kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, ķirzakām, saksaula sēklām un eremūra augļiem.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasarī līdzko parādās pirmais zaļums zemessīlis sāk būvēt ligzdu. Tai ir lodes forma ar divām izejām, no kurām viena ir galvenā eja, bet otra rezerves izeja. Rezerves izeja ir mazāka par galveno eju. Daži pāri pat uzbūvē 2 avārijas izejas.[2] Ligzda tiek būvēta tikai saksaula kokos zaru žāklī, kas iespiesta starp stumbru un zaru. Ligzdas jumts reizēm sasniedz pusmetra biezumu. Tas pamatā ir sakrauts no saksaula zariem, bet reižu reizēm tiek ievīts kāds ērkšķains džuzguna zars. No iekšpuses ligzda biezi izoderēta ar koku mizām, zirnekļu tīkliem, dzīvnieku vilnu un putnu spalvām.[2]

Kad pabeigta ligzdas būve, mātīte sāk dēt. Dējumā ir 4 - 6 olas. Tās ir zaļganzilas ar brūniem raibumiņiem. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst apmēram 18 dienas. Tikmēr tēviņš baro mātīti. Pēc izšķilšanās putnēnus baro abi vecāki. Saksaulu sīlis ir ļoti tīrīgs un rūpīgi seko līdzi savas mājas tīrībai. Pēc 18 - 20 dienām putnēni izlido no ligzdas un seko saviem vecākiem, mācoties meklēt barību.[2]

Saksaulu sīlim izdzīvo tikai 20% no putnēniem, jo ligzdas apdraud daudzi un dažādi ienaidnieki.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]