Pāriet uz saturu

Tās dullās Paulīnes dēļ

Vikipēdijas lapa
Tās dullās Paulīnes dēļ
Žanrs Komēdija
Režisors Vija Bokalova-Ramāne
Scenārija autors Alvis Lapiņš
Galvenajās
lomās
Lilita Bērziņa,
Lidija Freimane,
Ēvalds Valters
Mūzika Ivars Vīgners
Operators Miks Zvirbulis
Montāža Ērika Meškovska
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana 1979
Ilgums 24 minūtes
Valsts Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Valoda latviešu

"Tās dullās Paulīnes dēļ" ir 1979. gada latviešu padomju spēlfilma, īsfilma. Filmas režisore ir Vija Bokalova-Ramāne (tagad Vija Beinerte) un tas ir viņas režisores diplomdarbs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma stāsta motīviem.

Literārais pirmavots

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Tās dullās Paulīnes dēļ" literārais pirmavots V. Belševicas stāsts pirmoreiz publicēts laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1977. gada 14. oktobrī. Stāsts iekļauts stāstu krājumā "Nelaime mājās" (1979). Stāsts tulkots krievu (1981), lietuviešu (1982), vācu (1983), slovāku (1983) un gruzīnu (1999) valodās.[1]

2007. gadā stāsts publicēts atsevišķā izdevumā kopā ar attēliem no kinofilmas un informāciju par tās tapšanu.

Stāstu teātrim dramatizējusi režisore Tatjana Šverste. Tā skatuves variants iestudēts E. Veidenbauma Cēsu Tautas teātrī (1980),[2] Liepājas teātrī (1994), Valmieras teātrī (1998, viesizrādes ASV latviešu centros 2000), Saldus Tautas teātrī (2001), Dzelzavas dramatiskajā kolektīvā (2004), Lielvārdes Tautas teātrī (2007), Valdemārpils dramatiskajā kolektīvā (2007), Krimuldas pagasta amatierteātrī (2008), Jelgavas Jaunajā teātrī (2012), Jaungulbenes amatierteātrī "Limuzīns" (2014), Ausekļa Limbažu teātrī (2018) un Mērsraga amatierteātrī (2018).

Aktīvā un romantiskā kundzīte Paulīne redz zīmīgu sapni un izdomā plānu, kā kopā ar viņas māsu Līzbeti iegādāties abām krāšņas bēru kleitas. Māsas sapelna naudu ar sēņu lasīšanu un iegādā visu kāroto. Ietērpusies glaunā kleitā un parūku galvā, Paulīne izdomā, ka vajadzētu nofotografēties, un tādēļ māsa Līzbete uzaicina fotogrāfu. Paulīne iekārtojas zārkā, vēloties zināt, kā viņa tur izskatīsies. Gaidot fotogrāfu, viņa iemieg, bet fotogrāfs ir pārliecināts, ka fotografē nelaiķi. Kad, reaģējot uz fotogrāfa izteiktajiem komplimentiem, nelaiķe zārkā apsēžas un sāk runāt, fotogrāfs paģībst.

Epizodēs: Rūdolfs Plēpis, Uldis Vazdiks, Ivars Kalniņš, Dzintra Mendziņa, Eduards Plataiskalns, Vilis Ķimelis

Filmēšanas grupa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Čaklā, I. Komentāri. Vizma Belševica. Raksti. 3. sējums: Proza. Rīga: Jumava, 2001, 449.-450. lpp.
  2. Kavacis, A. "Skatītāju iecienīta izrāde." Padomju Druva. 1982, 11. novembrī.
  3. Limbažu novada tūrisma informācijas centrs