Ivars Kalniņš
- Šis raksts ir par aktieri. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
| Ivars Kalniņš | |
|---|---|
.JPG) Lugā "Meistars un Margarita", Poncija Pilāta lomā (2010) | |
| Dzimis |
1948. gada 1. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Nodarbošanās | aktieris |
| Darbības gadi | 1971-pašlaik |
| Dzīvesbiedre |
Aurēlija Anužīte Laura Magazniece (Kalniņa) |
| Oficiālā mājaslapa | |
Ivars Kalniņš (dzimis 1948. gada 1. augustā Rīgā) ir latviešu kino un teātra aktieris. Bijis politiķis, 6. Saeimas deputāts.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ivars Kalniņš dzimis 1948. gada 1. augustā, Rīgā, daudzbērnu ģimenē. Beidzis Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolu (1968), Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktiera studiju (1971), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas teātra fakultāti (1974). Kopš 1972. gada ir Dailes teātra aktieris. Ivars Kalniņš ir piedalījies daudzās latviešu un krievu kino un televīzijas filmās. Pēc PSRS sabrukuma bieži ticis aicināts filmēties krievu televīzijas seriālos.
1971. gadā Ivars Kalniņš apprecējās. Ar savu pirmo sievu Ilgu viņš kopā nodzīvoja 20 gadus, viņu laulībā piedzima divas meitas. Ar savu otro sievu Aurēliju Anužīti Ivars iepazinās 1992. gadā filmas "De Granšānu ģimenes noslēpumi" filmēšanas laukumā. Pēc filmas iznākšanas viņi apprecējās. 1994. gadā viņiem piedzima dēls Mikus. 90. gadu beigās viņu laulība tika izšķirta. Pašlaik Ivars Kalniņš ir precējies ar Lauru Magaznieci (tagad Kalniņu) un kopā audzina meitas Luīzi Dārtu un Vivjenu Annu. Dzīvo Ādažu novadā.
Ivars Kalniņš ir bijis arī 6. Saeimas deputāts. Piedalījies anterprīzes izrādēs Krievijā, Ukrainā. Par piedalīšanos 2015. gadā viesizrādēs Krievijas okupētajā Krimā iekļauts Ukrainas aktīvistu "melnajā sarakstā".[1][2]
Lomas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teātrī (nepilnīgs saraksts)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1974 — Leonīda Žukovicka "Orfejs" — Ričards Tiškovs
- 1974 — Ričards Šeridāna "Grifs" — Dons Antonio
- 1974 — Andreja Dripes "Pēdējā barjera" — Zuments
- 1976 — Aleksandra Helmaņa "Vienas sanāksmes protokols" — Vasilijs Potapovs
- 1976 — Antona Čehova "Kaija" — Trepļevs
- 1979 — Justina Marcinkēviča "Mindaugs" — Mindaugs
- 1987 — Raiņa "Indulis un Ārija" — Indulis
- 1988 — Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" — Minhauzens
- 1990 — Sema Šeparda "Prāta meli" — Maikls
- 1993 — Braiena Frila "Dejas Lūnasas svētkos" — Džerijs
- 1995 — Raimonda Paula un Māras Zālītes "Meža gulbji" — Ministrs
- 1995 — Žana Rasina "Sids" — Dons Fernando
- 1996 — Viljama Šekspīra "Liela brēka, maza vilna" — Benedikts
Filmās (nepilnīgs saraksts)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1972 — "Vālodzīte" — Juris
- 1972 — "Peterss" — Pauls Ķirsis
- 1972 — "Tiesības lēkt" — Valentīns Grišanovs
- 1974 — "Uzticamais draugs Sančo" — senjors Rodrigess
- 1974 — "Ābols upē" — Janka
- 1975 — "Parunā ar mani" — Gunta tēvs
- 1977 — "Zem apgāztā mēness" — Juris
- 1977 — "Dāvanas pa telefonu" — Salms
- 1978 — "Vīru spēles brīvā dabā" — asistents
- 1978 — "Teātris" — Toms Fennels
- 1979 — "Mazās traģēdijas" — Fausts; dons Karloss
- 1979 — "Inspektors Guls" — Džeralds Krofts
- 1979 — "Nepabeigtās vakariņas" — Mats Linders
- 1979 — "Agrā rūsa" — Italo
- 1979 — "Tās dullās Paulīnes dēļ" — epizodē
- 1980 — "Personīgo drošību negarantējam" — Andrejs Bolotovs
- 1980 — "Nešaujiet baltos gulbjus" — Jurijs Čuvalovs
- 1980 — "Ferfaksa miljoni" — Pols Ferfakss
- 1981 — "Silva" — Edvīns
- 1981 — "Atcerēties vai aizmirst" — Krauze
- 1982 — "Dvēsele" — Karls
- 1982 — "Notikums 36-80 kvadrantā
- 1983 — "Divi zem viena lietussarga" — Dans
- 1983 — ""Grētas" villas noslēpums" — Jans Plinto
- 1984 — "TASS pilnvarots paziņot" — Minajevs
- 1984 — "Kapteinis Frakass" — Hercogs
- 1984 — "Pa pēdām sekojošais"
- 1984 — "Aveņu vīns" — Alberts
- 1985 — "Izpletņlēcēji" — Dīters
- 1985 — "Ziemas ķirsis" — Herberts
- 1985 — "Donžuāna kārdinājums" — komandors / Donžuāns
- 1986 — "Delfīna kliedziens — Reiflints
- 1987 — "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" — Zigurds Žīraks
- 1988 — "Sēklis" — Kramiņš
- 1989 — "Ieeja labirintā" — Panafidins
- 1990 — "Ziemas ķirsis 2" — Herberts
- 1990 — "Satrakojies autobuss" — milicis
- 1991 — "Sirmā leģenda" — pans Alehno Kizgailo
- 1992 — "De Granšānu ģimenes noslēpumi" — Ferdinands
- 1992 — "Galvas cena" — Viljams Krosbijs
- 1992 — "Šovs vientuļam vīrietim" — Ivars
- 1992 — "Villas noslēpums" — Molotkovs
- 1992 — "Rekets" — Sergejs Gridasovs
- 1992 — "Tiek meklēts bīstams noziedznieks" — Černihs
- 1993 — "Jautājumu nakts" — Jurijs Klimenko
- 1996 — "Rīgas jumpravas" — mafijas darbinieks
- 1997 — "Likteņdzirnas" — Eduks
- 2000 — "Mīlestība, nāve un televīzija"
- 2000 — "Vecās pagastmājas mistērija"
- 2000 — "Biļete līdz Rīgai"
- 2000 — "Ekspresis Eiropa - Āzija" — Obozovs
- 2000 — "Skaistuma salons" — dons Antonio
- 2001 — "Paslēpes" — Arnolds
- 2001 — "Parīzes antikvariāts" — Gūtmanis
- 2002 — "Laiks mīlēt"
- 2002 — "Drongo"
- 2003 — "Lotosa sitiens 3: Sfinksa mīkla" — Sfinkss
- 2004 — "Tirgoņi" — Viktors Gušins
- 2004 — "Aklā mīlestība" — Vikentijs Koreckis
- 2005 — "Primadonna" — Marks Koroļs
- 2005 — "Spoguļu kari: Pirmais atspulgs"
- 2006 — "Kapteiņa bērni" — Februāris
- 2006 — "Pilsētas romāns"
- 2007 — "Balzaka vecums" — Vitass
- 2008 — "Ledus karaliene" — Mihails
- 2009 — "Līdzsvars"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Aktieris Ivars Kalniņš par Krimas apmeklēšanu iekļauts Ukrainas 'Miera uzturētāja' 'melnajā sarakstā'». Delfi. 2017-05-30
- ↑ «Aktieris Kalniņš: Dodoties uz Krimu, neesmu neko pārkāpis». Delfi. 2017-05-30.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ivars Kalniņš izrades.lv
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Peoples.ru: biogrāfija, intervija, attēli (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|