Ufas stacija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ufas dzelzceļa stacija
— Stacija —
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija (Baškortostāna)
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija (Krievija)
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija (Eiropa)
Ufas dzelzceļa stacija
Ufas dzelzceļa stacija
Pamatinformācija
Atklāta 1888. gadā
Arhitekts K. Gotlībs
Platformu skaits 4
Platformu tips zemās
Sliežu ceļi 11
Atrašanās vieta
Adrese Привокзальная площадь 3, Уфа[1]
Koordinātas 54°45′08″N 55°57′20″E / 54.752222°N 55.955556°E / 54.752222; 55.955556Koordinātas: 54°45′08″N 55°57′20″E / 54.752222°N 55.955556°E / 54.752222; 55.955556
Attālums līdz Rīgai 2551 km

Ufas stacija (baškīru: Өфө, krievu: Уфа) ir Krievijas Kuibiševa dzelzceļa Baškīru reģiona dzelzceļa stacija uz Transsibīrijas dzelzceļa vēsturiskās trases Ufā, Baškortostānas galvaspilsētā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā dzelzceļa līnija līdz Ufai tika aizsākta 1885. gadā ar Samaras — Ufas dzelzceļa būvi, kurš sasniedza Ufu 1888. gadā līdz ar Ufas dzelzceļa tilta uzbūvēšanu.[2] Tālāk līnija tika pagarināta 1890. gadā līdz Zlatoustai un 1892. gadā līdz Čeļabinskai. 1906. gadā ar Jekaterinburgas līnijas izbūvi un Transsibīrijas maģistrāles pabeigšanu stacija kļuva par dzelzceļa mezglu, kurš savienoja Krievijas Eiropas un Tālo Austrumu daļas.

Vieta Ufas dzelzceļa stacijas būvei tika izvēlēta 1885. gadā, un tās pirmā eklektisma stilā celtā ēka tika ekspluatēta no 1888. līdz 1967. gadam (arhitekts F. F. Esens). Pēc tam nojauktās vecās stacijas vietā trīs gadus vēlāk tika uzcelta K. Gotlība projektēta akmens ēka, kuras pirmā rekonstrukcija tika veikta jau 1974. gadā, bet tagadējās rekonstrukcijas pirmā kārta notika 2005.–2011. gadā. Šai laikā stacijā tika veikta iekšējā apdare ar marmoru un granītu un slēgtas pazemes izejas uz peroniem, pārceļot tās uz augšējo galeriju.[3]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2005. gada stacijas rekonstrukcija notiek gandrīz pastāvīgi. 2019. gadā, uz Baškortostānas izveidošanas simtgadi, šos darbus bija iecerēts pabeigt. Sākotnēji tos bija plānots pabeigt 2007. gadā, uz 450 gadu jubileju kopš Baškortostānas zemju pievienošanas Krievijai.[4] 2019. gadā solīto pabeigšanas laiku atkal pārbīdīja, šoreiz uz 2021. gadu.[5]

Stacijā ir 4 zemās pasažieru platformas: viena sānu un trīs salu platformas, kuras savieno pazemes eja, kas ved uz stacijas ēku un izeju uz pilsētu.

Kopš 2011. gada apakšzemes pāreja ir slēgta, un pieeja salu platformām ir tikai caur galeriju no stacijas trešā stāva. Izejas no stacijas uz autobusu un bijušajām tramvaja pieturām ved no stacijas trešā stāva caur ar kustīgo trotuāru aprīkotu eju, kura beidzas ar trim izejām ar eskalatoriem.[6] Tomēr eskalatori stacijā nolietošanās dēļ bieži nedarbojas,[7] un ejā apmetušies bezpajumtnieki, kuri rada stacijā antisanitāriju.[8][9]

Stacija atrodas Belajas upes krastā, tomēr projekts nenodrošina piekļuvi upei. Līdz 2017.gadam līdz stacijai varēja nokļūt ar dažādiem tramvaju maršrutiem, taču pašlaik pilsētas satiksmi ar staciju nodrošina tikai autobusi.[2]

Stacijā atrodas Krievijas pasta filiāle — Galvenais pārvadājumu maģistrālais centrs jeb Ufas maģistrālais šķirošanas centrs. Visā stacijas ēkā pieejams bezmaksas Wi-Fi, ēkā ir aptieka, divas kafejnīcas un viena tualete.[10]

Ufas stacija strādā 24 stundas diennaktī. Paziņojumi stacijā skan krievu un baškīru valodā.

Maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020. gadā uzsāktajiem karantīnas ierobežojumiem stacija katru dienu apkalpoja vairāk nekā 40 tālsatiksmes vilcienus un apmēram 50 piepilsētas elektrovilcienus. Saskaņā ar 2020. gada sākuma grafiku caur staciju kursēja šādi tālsatiksmes vilcieni:

Visa gada vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonas vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]