Bijusi nozīmīga loma Šumeras agrīnajā urbanizācijā 4. tūkstošgades p.m.ē. vidū. Lielākā uzplaukuma laikā pilsēta aizņēma 6 km2 lielu teritoriju, tajā dzīvoja 50—80 tūkstoši cilvēku, tā laika lielākā pilsēta pasaulē. 27. gadsimtā p.m.ē. te valdīja leģendārais valdnieks Gilgamešs. 24. gadsimtā p.m.ē. bija Šumeras galvaspilsēta.[1] Nozīmīgumu zaudēja ap 2000. gadu p.m.ē., tomēr saglabājās apdzīvota arī Seleikīdu impērijas un Partas laikā. Tikusi pamesta īsi pirms vai pēc musulmaņu iebrukuma (633—654).
Urūku 1849. gadā atklājis brits Viljams Laftess (William Loftus).