Pāriet uz saturu

Eifrata

Vikipēdijas lapa
Eifrata
Eifrata pie Šanliurfas
Eifrata pie Šanliurfas
Eifratas un Tigras baseins
Eifratas un Tigras baseins
Eifrata (Tuvie Austrumi)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Satekupes Murata un Karasu
38°52′29″N 38°47′38″E / 38.87472°N 38.79389°E / 38.87472; 38.79389
Ieteka Šatelaraba
30°25′29″N 48°10′08″E / 30.42472°N 48.16889°E / 30.42472; 48.16889Koordinātas: 30°25′29″N 48°10′08″E / 30.42472°N 48.16889°E / 30.42472; 48.16889
Baseina valstis Karogs: Turcija Turcija
Karogs: Sīrija Sīrija
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija
Karogs: Kuveita Kuveita
Karogs: Irāka Irāka
Caurteces valstis Karogs: Turcija Turcija
Karogs: Sīrija Sīrija
Karogs: Irāka Irāka
Garums 2736 km
Iztekas augstums 610 m
Vidējā caurtece 356 m³/s 
Baseina platība 673 000 km² 
Eifrata Vikikrātuvē

Eifrata ir upe Tuvajos Austrumos, Turcijas, Sīrijas un Irākas teritorijā.[1] Garākā un vēsturiski nozīmīgākā upe Rietumāzijā — viena no divām Divupes upēm (otra ir Tigra), kuru krastos Auglīgā pusmēness reģionā notika cilvēku pāreja uz nometnieku dzīvesveidu un attīstījās vairākas senās civilizācijas.

Eifratas nosaukums nācis no sengrieķu valodas Euphrátēs — ‘labā ziņa’, kas aizgūts no senpersiešu valodas 𐎢𐎳𐎼𐎠𐎬𐎢 Ufrātu, kas savukārt aizgūts no elamītu valodas 𒌑𒅁𒊏𒌅𒅖 ú-ip-ra-tu-iš. Elamītu nosaukums darināts no ķīļraksta 𒌓𒄒𒉣, kas šumeru valodā skanēja Buranuna, bet akadiešu valodāPurattu. No akadiešu nosaukuma formas atvasināti mūsdienu arābu valodas nosaukums Furāta (الفرات, al Furāt) un turku valodas Firata (Firat).

Senākais rakstu piemineklis, kurā minēta Eifrata, ir ķīļraksta plāksne no 3. gadu tūkstoša p.m.ē, kas atrasta Nipūrā. Tekstā, kas rakstīts šumeru valodā, upe apzīmēta ar rakstu, kas to attiecina pie dievībām.

Eifrata sākas Armēnija kalnienē Turcijas austrumdaļā, satekot 650 km garajai Muratai (Austrumeifratai) ar 450 km garo Karasu (Rietumeifratu). Upju sateces vietā 1974. gadā izbūvēta Kebanas ūdenskrātuve. Plūst dienvidu virzienā, šķērsojot Austrumtauru, pēc kā noplūst Mezopotāmijas līdzenumā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]