Vībiņi

Vikipēdijas lapa
Vībiņi
vidējciems
Bakūzes muiža
Vībiņi (Latvija)
Vībiņi
Vībiņi
Koordinātas: 56°29′15″N 21°53′33″E / 56.48750°N 21.89250°E / 56.48750; 21.89250Koordinātas: 56°29′15″N 21°53′33″E / 56.48750°N 21.89250°E / 56.48750; 21.89250
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dienvidkurzemes novads
Pagasts Embūtes pagasts
Augstums 131 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 228
Pasta nodaļa LV-3436 (Embūte)

Vībiņi ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta centrs. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 51,2 km no novada centra Grobiņas un 181,0 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P106 (EzereEmbūteGrobiņa), Bakūzes upes krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz ziemeļiem no Vībiņiem atradās Bakūzes muiža, kas pēc 1920. gada zemes reformas tika sadalīta 23 jaunsaimniecībās, bet kungu māja izrentēta. Muižas kompleksā bijušas kalpu mājas, pārvaldnieka māja, divas kūtis, šķūņi, piena māja, lapene, vārtu stabi, zirgu stallis, siltumnīcas. Saglabājusies klēts (pārbūvēta par kalti), divas kūtis (pārbūvētas par fermām), zirgu stallis (tagad noliktava), saimniecības ēka (pārbūvēta skolas darbnīcām). Kungu māju ap 1867.gadu vēlīnā klasicisma stilā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta cēlis muižnieks Kārlis Dorothezens. Nereģistrētā laulībā ar Olgu Baršuku (1833-1916; prototips Jēkaba Janševska romāna «Līgava» galvenajai varonei) muižniekam dzimuši 6 bērni - 3 dēli un 3 meitas. Savai civilsievai K. Dorothezens nopircis Mustiņu pusmuižu, kur viņa ar bērniem nodzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Otrā pasaules kara Kurzemes cietokšņa lielkauju laikā muižas ēkās ierīkots kara hospitālis un līdzās, izcērtot daļu parka, - lidlauks. No 1940. līdz 2009. gadam muižas kungu mājā darbojās Embūtes deviņgadīgā skola.

Savukārt Vībiņu muiža tika sadalīta 27 jaunsaimniecībās. Pēc agrārreformas muižas centrs tika izrentēts vienam no agrākajiem īpašniekiem brāļiem Sanderiem. Pēc Pirmā pasaules kara muižas celtnes tikušas izmantotas kā administratīvas ēkas - ierīkots klubs, biroju telpas, feldšeru punkts, bibliotēka, kiosks, kā arī izbūvēti dzīvokļi. 1969. gadā muižas ēkas tika daļēji pamestas, tagad no kādreizējās Vībiņu muižas saglabājies vien 19. gs. izveidotais parks, muižas kapliča, būvēta 1927. gadā (Sanderu dzimtai), vārtu stabi un dārza vāze. Muižas ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados. Vībiņu muižas kungu mājā bijušas baltas podiņu krāsnis, divi manteļskursteņi, lieli velvēti pagrabi, zālē - ornamentāla parketa grīda un 2 nišas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]