Embūtes pagasts

Vikipēdijas lapa
Embūtes pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Vībiņi
Kopējā platība:[1] 117,4 km2
 • Sauszeme: 114,3 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 297
Blīvums (2023): 2,6 iedz./km2
Embūtes pagasts Vikikrātuvē

Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Vaiņodes, Priekules, Kalvenes pagastiem, Kuldīgas novada Nīkrāces pagastu un Saldus novada Nīgrandes pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, kuras augstākā daļa ir liels kēmu masīvs starp Asīti un Embūti, kurš paceļas 60 - 80 m virs apkārtējās teritorijas. Embūtes apkaimē atrodas Kurzemes augstākā virsotne - morēnas lielpaugurs Krievukalns (189,5 m vjl). Citi Embūtes apkārtnes pauguri ir Radiņkalns, Mušu kalns, Mundiķu kalns, kuru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Embūtes pauguraines austrumu daļā ir lēzeni viļņots līdzenums ar plakanvirsas pacēlumiem (absolūtais augstums - līdz 180 m vjl), ko saposmo sengravas un upju ielejas. Embūtes pagastā ir vairākas saldūdens kaļķu atradnes (Mazgraviņu, Bērziņu, Vībiņu-Dēseles), nelieli grants karjeri (Kalniņu-Kundenieku, Līdzību, Vecjekstu), kvartāra māla iegulas (Krastiņu, Dēseles, Lejnieku, Dinsdurbes). Pie Lētīžas upes Juras perioda brūnogļu atsegumi.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Embūtes apvidū sākas vairākas upes: Dzelda (24 km), Šķērvelis (15 km), Lētīža (32 km, otrā straujākā upe Latvijā ar dziļu un gleznainu senleju), Lanka, Strīķupe, Ošķe, Kuiļupe.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starppauguru pazeminājumos atrodas nelieli glaciālas izcelsmes ezeri - Sepenes (67 ha), Briņķu (1,7 ha), Bindžu. Paugurainā reljefa dēļ izveidoti vairāki dīķi, piem., Tīreļu, Viesdauga, Dzirnavu, Embrika, Cepļupes, Muižas, Priežu, Dēseles, Mednieku, Vecvagaru u.c.

Teiksmainās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ārijas un Induļa ozoli,
  • Joda klēpis (teikas stāsta, ka to radījis velns, nesot smiltis);
  • Tulču pilskalns pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā (teiksmainā Induļa patvēruma vieta pēc Embūtes zaudēšanas);
  • "Induļa kaps" Vēres (Kundenieku) pilskalnā starp Vēreskalnu un Kalniņu mājām, kura dienvidu daļā ir divas bedres, ko dēvē par upuru bedrēm. 19. gs. beigu izrakumos te atrasta bieza ogļu kārta un milzīgs ozola celms. Kalna ziemeļaustrumu nogāzē redzama sarkana zemē iegrimuša akmens virsējā daļa, kura atgādina sarkofagu. Akmens izmēri ir ap 2 x 2 x l,3 m.
  • Vilku grava, par kuru teikas vēstī, ka šeit bijis ziedoklis. Blakus atrodas Vilku lauks, kur pērkons esot nospēris Induli. Uz dienvidiem no Vilku gravas atrodas Maitu grava ar staignu dibenu un stāvām kraujām. Uz ziemeļiem no Vilku lauka atrodas Akmeņu grava. Savdabīgas ir arī Kuiļupes grava, Drieku grava.
  • Embūtes Upurkalns — sena kulta vieta pie Embūtes pilskalna un Pilskalnu mājām.

Dabas pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rietumkursas augstienes tā saucamie galda kalni - pauguri ar plakanām virsmām, piem., Taurētājkalns, saukts arī Pavārkalns (156,5 m vjl.), Krustkalns (154 m vjl.), Kurmju kalns (140 m vjl.) u.c.
  • Krievu kalns, saukts arī Krīvu kalns (ap 190 m vjl.). 20. gs. 70. gados kalns meliorēts, kalna augstākajā vietā novietots akmens, kas ļoti atgādina seno svētvietu akmeni. Gandrīz pāri pašai augstākajai vietai iet ceļš, tāpēc kalns grūti pamanāms.
  • Embūtes dabas parks (481 ha) ar savdabīgu reljefu un retiem augiem.
  • Dabas liegums Blažģa ezers, kas ir kokvaržu reintrodukcijas vieta.
  • Dinsdurbes parks (11 ha), kas veidots ap 1890.gadu, parkā ozols 5,7 m apkārtmērā un hibrīdā zirgkastaņa, dīķis ar salām.
  • Vībiņu parks (10,5 ha), kas ietver arī Bākūzes muižu un parku ar 18 svešzemju kokiem un krūmiem. Muižas mājas priekšā osis 4,5 m apkārtmērā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Livonijas krusta kariem Embūtes apkārte atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā, caur to veda ceļš uz Cekļa zemēm. Kuršu pils Anbotens (vācu: Amboten) atradās tagadējā Embūtes pilskalnā Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50x60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.[4]

1237. gadā pāvesta legāts Modenas Vilhelms noteica robežas starp Līvzemes, Kurzemes un Zemgales diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu. 1243. gadā to iekaroja Livonijas ordeņa bruņinieki no Kuldīgas. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam. Ap 1265. gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta Kurzemes bīskapa mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna.[5] Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijā.

1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca. 1560. gadā Dānijas karalis Frederiks II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas Embūtes draudzes novads tika iekļauts Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga tiesā. Ap 1860. gadu dibināta pirmā zemnieku skola Bakūzē. Tagadējā Embūtes pagasta teritorijā līdz Pirmajam pasaules karam atradās Embūtes muiža (vācu: Amboten), Bakūzes muiža (Backhusen) ar centru Bakūzē, Vībiņu muiža (Wibingen) un Dēseles muiža (Desseln).

Pēc 1920. gada zemes reformas Embūtes muiža tika sadalīta 64 vienībās 1273 ha kopplatībā, Bakūzes muiža 23 vienībās 594 ha kopplatībā, Vībiņu muiža 27 vienībās 376 ha kopplatībā, Dēseles muiža 28 vienībās 465 ha kopplatībā.[6]

1935. gadā Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorija bija 80,5 km² un tajā dzīvoja 1337 iedzīvotāji.[7] Pagasta valde atradās Embūtē. 1945. gadā pagastā izveidoja Embūtes un Dēseles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Embūtes ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. 1951. gadā Embūtes ciemam pievienoja likvidēto Dēseles ciemu, 1960. gadā - daļu likvidētā Asītes ciema, 1977. gadā - daļu Vaiņodes ciema teritorijas.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Embūtes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vaiņodes novadā. 2021. gadā Vaiņodes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Embūtes muiža 1830. gadā
Embūtes pilsdrupas 2001. gadā
  • Embūtes pilskalns pie Embūtes muižas mājas, Lankas upes labajā krastā.
  • Kurzemes bīskapa pils drupas (1265) Embūtes senlejā.
  • Sproģu, Bakūzes, Padambju, Vībiņu muižas, Baznīcas kapi, Zīdu senkapi.
  • Graviņu un Sproģu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks.
  • Embūtes luterāņu baznīcas drupas (blakus viduslaiku pilsdrupām), kur teritorijā pie ceļa atrodas arī piemiņas akmens 1905. gada revolucionāram E. Rabovičam.
  • Mežā pie Embūtes - Vaiņodes autoceļa līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 344. raķešu pulka 3. diviziona pozīcijas).[9]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 337—    
1965938−29.8%
1979677−27.8%
GadsIedz.±%
1989692+2.2%
2000592−14.5%
2011386−34.8%
GadsIedz.±%
2021313−18.9%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vībiņi (pagasta centrs), Dinsdurbe, Dēsele, Embūte.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. E.Brastiņš, 1923
  5. Wartberge, 1863; Löwis of Menar, 1922
  6. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 7425. sleja.
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Vaiņodes bāze no wikimapia.org

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]