Pāriet uz saturu

Dzērvju dzimta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vainagdzērvju apakšdzimta)
Dzērvju dzimta
Gruidae (Vigors, 1825)
Indijas dzērves (Antigone antigone)
Indijas dzērves (Antigone antigone)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzērvjveidīgie (Gruiformes)
ApakškārtaDzērvju apakškārta (Grui)
DzimtaDzērvju dzimta (Gruidae)
Iedalījums
Dzērvju dzimta Vikikrātuvē

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta. Tā apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs.[1] Dzērvju dzimtā ir divas apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (Gruinae) un vainagdzērvju apakšdzimta (Balearicinae). Pēdējā ir divas sugas un viena ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas kājas un kakli. Tie ārēji atgādina gārņus, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvju dzimtas putni dzīvo lielākajā daļā kontinentu, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Latvijā sastopama viena dzērvju dzimtas suga — pelēkā dzērve (Grus grus).[2]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Japānas dzērve (Grus japonensis) ir smagākā visā dzērvju dzimtā

Dzērves ir lieli putni, garām kājām un kakliem, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[3] Lielākā dzērvju dzimtā ir Indijas dzērve (Antigone antigone), kura var sasniegt 176 cm garumu.[4] Tomēr smagākā dzimtā ir Japānas dzērve (Grus japonensis). Tās masa pirms migrācijas sākumas ir 12 kg.[5] Mazākā dzimtā ir mazā dzērve (Grus virgo), kuras garums ir 90 cm, svars 2 kg.[6]

Dzērvju dzimtas putnu apspalvojumā atkarībā no sugas dominē baltā un pelēkā krāsa. Sugas, kas mājo atklātu ūdenstilpju tuvumā, visbiežāk ir baltas. Toties sugas, kas mājo mitros mežos, purvos un nelielās slīkšņās, visbiežāk ir pelēkas. Baltās sugas parasti ir lielākas augumā nekā pelēkās sugas. Meža sugām mazākais augums un pelākais apspalvojums palīdz labāk maskēties ligzdošanas laikā. Turklāt pelēkā dzērve (Grus grus) un Kanādas dzērve (Antigone canadensis) ligzdošanas laikā papildus novārtās ar dubļiem, lai labāk saplūstu ar zemi.

Lielākajai daļai dzērvju uz sejas ir kailas ādas laukumi. Izņēmums ir paradīzes dzērve (Grus paradisea) un mazā dzērve, kurām nav kailas ādas laukumu uz sejas. Šie laukumi kalpo savstarpējai komunikācijai. Ar sejas muskuļu palīdzību dzērve tos var savilkt mazākus un izplest lielākus, un tā spēj izmainīt krāsas intensitāti. Arī cekulus uz galvas dzērves izmanto savstarpējai komunikācijai, tos saceļot vai pieglaužot.

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad mazuļi izaudzināti, dzērves pulcējas baros, attēlā parastās dzērves (Grus grus)

Dzērves ir aktīvas gaišajā dienas laikā. Atkarībā no sezonas to socializācijas pakāpe mainās. Ligzdošanas laikā tās ir teritoriālas un dzīvo pāros. Kad mazuļi ir izaudzināti, dzērves pulcējas baros, kas kopīgi barojas un atpūšas. Sugas, kas galvenokārt barojas ar augiem, veido lielus barus, bet sugas, kas galvenokārt barojas ar dzīvniekiem, barošanās laikā uzturas ģimenes grupās. Tikai pa nakti nelielās ģimeņu grupas apvienojas, lai kopīgi gulētu.[3]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves ir visēdājas. Tās barojas gan ar augu izcelsmes barību, gan dzīvnieku ozcelsmes barību. Tās barojas ar sēklām, saknēm, lapām, riekstiem, zīlēm, ogām, augļiem, kukaiņiem, kāpuriem, gliemežiem, zivīm, nelieliem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Barošanās ieradumi ir atkarīgi no sugas, reģiona un sezonas.[3]

Ligzdošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas attiecības, daudziem pāriem tās ir uz mūžu. Pāris izveidojas vairākus gadus pirms tas spēj sekmīgi izaudzināt mazuļus, putnu otrajā vai trešajā dzīves gadā. Jaunajiem putniem pirmie perējumi bieži aiziet bojā. Šajā laikā, ja pārim neizdodas izaudzināt mazuļus, pāru attiecības var arī izjukt. Ja pārim izdodas jau no sākuma sekmīgs perējums, tas paliek kopā uz mūžu.[3] Ligzdošanas laikā dzērves ir teritoriālas. Migrējošās sugas uz ligzdošanas vietām ierodas laikā no aprīļa līdz jūnijam. Tropu sugas ligzdo lietus sezonā. Teritorijas lielums atkarībā no sugas ir dažāds. Tropu sugām tā ir daudz mazāka nekā mērenās joslas sugām. Piemēram, tropos dzīvojošajai Indijas dzērvei terotorija ir apmēram 1 ha liela, bet Japānas dzērvei teritorija sasniedz 500 ha lielumu vai lielāku. Teritoriju parasti apsargā tēviņš.[3] Ja tēviņš aiziet bojā, mātīte parasti neatgriežas vecajā teritorijā, un otrādāk.[7]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2020
  2. ↑ «Dzērvju dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 17. martā.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Archibald, George; Meine, Curt (1996), "Family Gruidae (Cranes)", in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 60–81, ISBN 84-87334-20-2
  4. ↑ «Sarus Crane». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. decembrī. Skatīts: 2012. gada 17. martā.
  5. ↑ «Birds of East Asia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2012. gada 17. martā.
  6. ↑ ADW: Anthropoides virgo[novecojusi saite]
  7. ↑ «Nesbitt, Stephen A. (1989). "The Significance of Mate Loss in Florida Sandhill Cranes"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. septembrī. Skatīts: 2012. gada 17. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzērvju_dzimta&oldid=4134853"