Vairoga bisīte
| Vairoga bisīte Gyromitra perlata | |
|---|---|
_Kreisel_615446.jpg) Vairoga bisītes Kazahstānā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina) |
| Klase | Kaussēņu klase (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu kārta (Pezizales) |
| Dzimta | Discinaceae |
| Ģints | Bisītes (Gyromitra) |
| Suga | Vairoga bisīte (G. perlata) |
| Izplatība | |
| Eirāzija, Ziemeļamerika | |
 Vairoga bisīte Vikikrātuvē | |
Vairoga bisīte (Gyromitra perlata, arī Discina perlata, Gyromitra ancilis un Discina ancilis) ir Latvijā reti sastopama asku sēne, kuru Latvijā pieskaita bisītēm.[1] Tā parasti sastopama agros pavasaros un atšķirama no citām bisītēm ar savu kausveidīgo formu.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par sugas piederību bisīšu ģintij mikologu vidū nav vienprātības un liela daļa to ieskaita Discina ģintī, atzīstot Gyromitra perlata par sinonīmu, tai skaitā tāds mikoloģisks avots kā Index Fungorum. Mycobank savukārt izdala divas Gyromitra/Discina sugas ar epitetiem perlata un ancilis.[2] Discina un Gyromitra ģintis ir ļoti līdzīgas mikroskopiskā ziņā un parasti tiek nodalītas pēc ārējā izskata — Discina parasti ir kausveidīgas ar zemē iegremdētu kātiņu, kamēr Gyromitra cepurītes neregulāri ieapaļas un kātiņš virs zemes. Tomēr 1997. gadā šo sugu daļa autoru pievienoja bisītēm, vienlaikus to apvienojot ar vēl divām sugām — Discina macrospora un Discina warnei.[1][3] Latvijas avoti to pieskaita bisītēm, taču nereti pie tam saglabā arī ģints apzīmējumu Discina.[4] Pareizais apzīmējums paliek neskaidrs.[5]
Pilnvērtīga bisīšu ģenētiska izpēte pagaidām nav veikta, un pēc tādas ir iespējamas jaunas sistemātikas izmaiņas.[6]
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augļķermeņi: asku sēnes, augļķermeņi — apotēciji vidēji lieli, līdz 7 (15) cm diametrā, augstums 1—3 cm, sastāv no īsa kātiņa un cepurītes.
- Cepurīte: sākumā gandrīz lodveidīga, atplešoties kausveidīga ar atliektām malām, uz vecumu diskveidīga, viļņoti krunkota, krāsa no gaiši līdz tumši brūnai ar sarkanīgu nokrāsu, paceltās cepurītes krunkas var būt tumšākas, apakšdaļa nobriedušām sēnēm bālgana un gluda, jaunībā pūkaina, vecumā krunkota. Mīkstums bālgans, ciets, trausls, bez īpašas smaržas un ar patīkamu garšu.
- Kātiņš: 0,5—3 cm garš, 0,5—2 cm plats, ar dziļām rievām, bieži iegremdēts zemē.[1]
- Sporas: vienšūnas, bezkrāsainas ar bālganu vai dzeltenīgu nobiruma krāsu, eliptiskas, ar koniski nosmailotiem galiem, parasti ar vienu lielu eļļas pilienu katrā (reti 2—3), iespējamie izmēri pēc savstarpēji nesakrītošiem avotiem 21—45,5 x 9—16 μm.[4][3][7]
- Aski: ar 8 sporām, 300—370 x 16—25 μm. Parafīzes pavedienveida, no pamata dakšveidīgi zarotas, uz galotni pakāpeniski paplašinās, saturs graudains, gaiši vai oranži brūns, platumā 6—9 μm.[4][3]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tāpat kā citas ģints sēnes, vairoga bisītes ir saprotrofas, tātad atmirušu organiku izmantojošas sēnes. Aug Eirāzijā un Ziemeļamerikā agros pavasaros, bieži atrodama grupās. Aug uz augsnes vai koksnes sūnās pie/uz trūdošiem celmiem vai mirušiem kokiem, visbiežāk eglēm, skuju un jauktu koku mežos.[1][3][4] Ļoti mitrumprasīgas, pēc bezsniega ziemām var neparādīties vispār. Krievijā par augšanas laiku bieži tiek nosaukts vēls pavasaris līdz vasaras vidum.[8]
Līdzība ar citām sugām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairoga bisītes, augļķermeņus veidodamas pirms parastās sēņu sezonas, reti kad sastopamas vienlaicīgi ar tradicionāli pazīstamajām sēnēm. Savas formas dēļ viņas var tikt sajauktas ar Discina ģints sēnēm, kuras visas Latvijā ir mazpazīstamas, bez apstiprinātiem latviskiem nosaukumiem un pat nav iekļautas Mikoloģijas biedrības 2015. gada Latvijā līdz šim atrasto sēņu sarakstā.[9] Atšķirības starp šīm sugām bieži nosakāmas tikai mikroskopiskā līmenī. Citu starpā līdzīga ir Disciotis venosa, kura atšķiras ar sīkākām un daudzskaitlīgākām krunkām, kā arī hlora smaku.[10]
Lietošana pārtikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairoga bisītes, atšķirībā no citām bisītēm, netiek apvainotas bisīšu indes — giromitrīna — iespējamā klātbūtnē, tomēr viņu ēdamība ir maz pētīta. Parasti tiek uzskatītas par ēdamām.[11] Tāpat kā citām pavasara sēnēm, vajadzīga iepriekšēja novārīšana.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Sēnes.lv: vairoga bisīte
- ↑ Mycobank: Gyromitra perlata
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Kuo, M. (2012, July). Gyromitra perlata. MushroomExpert.Com
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Sugu enciklopēdija: Rumpuču dzimta
- ↑ California Fungi — Gyromitra perlata
- ↑ Kuo, M. (2012, June). Gyromitra: The false morels.. MushroomExpert.Com
- ↑ Funghi Italiani: Discina ancilis (Pers. : Fr.) Sacc. 1889
- ↑ WikiGrib: Дисцина щитовидная
- ↑ «Latvijā konstatētās sēņu sugas - Asku sēnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 30. martā.
- ↑ Wikigrib: Дисцина жилковатая (Disciotis venosa)
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 80. lpp.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vairoga bisīte |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Species Fungorum (angliski)
- Mycobank (angliski)