Vairogu veronika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vairogu veronika
Veronica scutellata L.
Vairogu veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaVairogu veronika (Veronica scutellata)
Vairogu veronika Vikikrātuvē

Vairogu veronika (Veronica scutellata) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp nereti visā Latvijass teritorijā, Rietumāzijā un dažviet Ziemeļāfrikā. Parasti atsevišķi vairogu veronikas eksemplāri aug mitrās vai pārmitrās, skrajās vietās pļavu ieplakās, atmatās, uz aizaugošiem ceļiem, izžūstošās peļķēs un grāvjos, arī purvos.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairogu veronika ir daudzgadīgs, 15-50 cm garš lakstaugs. Auga stublājs ir ļogans, kails vai skarbmatains, gulošs vai pacils, mezglos sakņojas, un vismaz pie pamata četršķautņains.

Lapas ir lineāri lancetiskas vai lineāras, aptuveni 2-5 cm garas un 0,3-0,7 cm platas. Tās ir uz stublāja sēdošas un pretēji izvietotas. Lapas plātnes mala ir gandrīz gluda vai attāli sekli zobaina, lapas gals ir smails.

Zieds

Ziedi ir izvietoti ļoti skrajos ķekaros lapu žāklēs. Ziedkāts ir ļoti garš. Zieda kauss ir četrdaļīgs, daudz īsāks nekā vainags. Vainags ir balts līdz gaišzils vai gaišsārts ar tumšākām dzīslām. Auglis ir olveidīga pogaļa ar jomu galā un garu irbuļa palieku. Zied no jūnija līdz augustam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]