Valentīns Judaškins

Vikipēdijas lapa
Valentīns Judaškins
Dzimis 1963. gada 24. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Odincova, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2023. gada 3. maijā (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Nozares modes dizainers, skroderis

Valentīns Judaškins (krievu: Валентин Абрамович Юдашкин; dzimis 1963. gada 24. oktobrī, miris 2023. gada 2. maijā) bija PSRS un Krievijas modes dizainers.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Judaškins prezentējot jauno kolekciju, 2009. gads

Dzimis ebreju ģimenē. 1986. gadā pabeidza Maskavas Industriālo tehnikumu.[1] Izgāja praksi Maskavas Modes namā pie Vjačeslava Zaiceva. Pēc studiju beigām strādāja Krievijas PSFR Centrālajā dizaina birojā par vecāko mākslinieku.

1987. gadā izveidoja savu pirmo kolekciju. 1989. gadā atklāja firmu Vali-Moda. Tajā pašā laikā sāka strādāt par Ludmilas Gurčenko, Laimas Vaikule un Allas Pugačovas stilistu.[2] 1991. gada Parīzes modes nedēļas ietvaros prezentēja pirmo Judaškina kolekciju, kura sastāvēja no 150 modeļiem.[3] Kopš tā laika regulāri piedalījās Parīzes modes nedēļā.[4]

Veidoja formastērpus Krievijas Olimpiskajai izlasei pirms 1994. un 1996. gada olimpiskajām spēlēm.[5] 1999. gadā veidoja Krievijas futbola izlases formu. 2002. gadā absolvēja Krievijas Valsts teātra mākslas institūta producēšanas fakultāti.[2] 2008. gadā palīdzēja izstrādāt dizainu Krievijas Bruņoto spēku uniformām.[4]

2012. un 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās bija Vladimira Putina pilnvarotais pārstāvis.[6] 2012. gada februārī ievēlēts par Krievijas deju sporta savienības prezidentu.[7] No 2012. gada aprīļa bija diennakts televīzijas kanāla Стиль и мода galvenais redaktors.[8]

2022. gada martā Francijas modes federācija atcēla Judaškina šovu, jo viņš nebija nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.[4]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā Judaškinam diagnosticēja nieres vēzi, kas ātri izplatījās.[9] Miris 2023. gada 2. maijā.[4] Apbedīts 6. maijā Trojekurovu kapos Maskavā.[10]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1999)
  • Krievijas Federācijas Tautas mākslinieks (2005)
  • Mākslas un Literatūras ordenis (Francija, 2007)
  • Goda ordenis (2008)
  • Ordenis "Par nopelniem Tēvijas labā" 4. pakāpe (2013)
  • Goda Leģiona ordenis (Francija, 2013)
  • Ordenis "Par nopelniem Tēvijas labā" 3. pakāpe (2018)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]