Laima Vaikule

Vikipēdijas lapa
Laima Vaikule
Iveta Vejone, Raimonds Vejonis and Laima Vaikule at Laima Rendez Vous Jurmala 2017 (cropped).jpg
Laima Vaikule (2017)
Galvenā informācija
Dzimusi 1954. gada 31. martā (69 gadi)
Cēsis, Latvijas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja, kinoaktrise
Instrumenti balss
Darbības gadi 1979 — pašlaik
Izdevēji Melodija
JRP
Darbība ar Raimonds Pauls, Zigmārs Liepiņš, Latvijas Radio un Televīzijas orķestris, Jānis Stībelis
Mājaslapa laima.com

Laima Vaikule (dzimusi 1954. gada 31. martā Cēsīs)[1][2] ir latviešu dziedātāja, aktrise un dejotāja, filmējusies vairākās kinofilmās. Lielāko popularitāti guvusi Krievijā un citās bijušajās padomju republikās.[3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laima Vaikule dzimusi Cēsīs, pārdevējas (vēlāk veikala direktores) un strādnieka ģimenē. Bez Laimas ģimenē bija vēl divas meitas un dēls.[4] Trīs gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Rīgu. Divpadsmit gadu vecumā sākusi uzstāties kopā ar Latvijas Radio un televīzijas orķestri. Pēc pamatskolas pabeigšanas Vaikule mācījusies medicīnas skolā, paralēli strādājot ātrajā palīdzībā.[3]

1979. gadā sāka uzstāties Jūrmalas restorāna "Jūras pērle" varietē. Bet plašāku atpazīstamību dziedātāja iegūst 1985. gadā uzsākot sadarbību ar Raimondu Paulu. Pēc uzstāšanās PSRS Centrālās televīzijas ikgadējā dziesmu aptaujā "Dziesma 86" (Песня—86) ar Paula komponēto "Nakts ugunskurs" (Ночной костер), Vaikule kļūst pazīstama visā PSRS teritorijā. Panākumus nostiprina uzstāšanās R. Paula jubilejas koncertos koncertzālē "Rossija", kas arī tiek translēti televīzijā.

1987. gadā dziedātāja uzvarēja Čehoslovākijā notiekošajā konkursā "Bratislavas lira". Turpmākajos gados sniegusi koncertus Japānā, ASV, Vācijā, bet pēc PSRS sabrukuma — valstīs, kas izveidojās no tās bijušajām republikām. Regulāri darbojas Jūrmalas starptautiskā jauno dziedātāju konkursa Jaunais Vilnis žūrijā.

2011. gada 2. augustā viņa saņēma Krievijas Draudzības ordeni.[5] 2019. gadā Krievijas mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā saņēma prēmiju "Zelta gramofons" par ieguldījumu šovbiznesa attīstībā.[6]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1987 — Песни на стихи Ильи Резника — Вернисаж
  • 1992 — Я за тебя молюсь
  • 1993 — Laima Tango
  • 1993 — Ах, вернисаж, ах, вернисаж! (kopā ar Valeriju Ļeontjevu)
  • 1994 — Милый, прощай!
  • 1996 — Я вышла на Пикадилли
  • 1996 — Viss nāk un aiziet...
  • 1998 — Латинский квартал
  • 1999 — Зеркало
  • 2000 — Лучшие песни (izlase)
  • 2002 — Имена на все времена (izlase)
  • 2005 — О чём играет пианист?
  • 2013 — Atkal mājās
  • 2019 — Leģendas (izlase)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]