Antons fon Arko-Vallijs
| ||||||||||||||
Antons fon Arko-Vallijs (vācu: Anton von Arco auf Valley, 1897. gada 5. februāris — 1945. gada 29. jūnijs) bija vācu monarhists, pazīstams kā Kurta Eisnera, pirmā Bavārijas premjerministra, slepkava.
Cēlies no aristokrātiskas ģimenes, grāfs. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Pēc atgriešanās no frontes devies uz Minheni, kur iestājies universitātē. Iesaistījies politiskajos notikumos, pieslejoties nacionālistiem un monarhistiem. Paudis antisemītiskus uzskatus. Centies iestāties biedrībā Thule, tomēr saņēmis atteikumu, jo fon Arko-Vallija māte nāca no ebreju ģimenes.
1919. gada 21. februārī, darbodamies viens, fon Arko-Vallijs nošāva Bavārijas premjerministru, sociālistu Kurtu Eisneru, kurš tobrīd devās paziņot par atkāpšanos no amata. Eisners pēc izcelsmes arī bija ebrejs. Labējās aprindās slepkavība izsauca sajūsmu un fon Arko-Vallijs tika uzskatīts par varoni. Turpretī sociālistu un anarhistu aprindās sākās nemieri, kas pārauga sadursmēs ar pretējās politiskās nometnes pārstāvjiem. Notikumiem eskalējoties, kreisie spēki pārņēma varu Minhenē un visā Bavārijā, izveidojot Bavārijas Padomju republiku.
1920. gada janvārī Antonu fon Arko-Valliju notiesāja, piespriežot nāvessodu, bet tiesnesis grozīja soda mēru uz piecu gadu cietumsodu. 1925. gadā atbrīvots un līdz 1927. gadam, kad viņu amnestēja, atradies probācijas uzraudzībā.
Pēc atbrīvošanas darbojies žurnālistikā, strādājis uzņēmumā. Politiski fon Arko-Vallijam bija otršķirīga loma. Federālas Vācijas ideja to norobežoja no nacistiem. Pēc to nākšanas pie varas par izteikumiem pret Hitleru apcietināts, bet drīz atbrīvots, apsoloties nevērsties pret Hitleru. Miris 1945. gadā auto negadījumā.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|