Pāriet uz saturu

Aspazijas bulvāris

Vikipēdijas lapa
Aspazijas bulvāris
Aspazijas bulvāris
Ielas novietojums Rīgā
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Apkaime Centrs
Garums 519 m[1]
Segums asfaltbetons
Sabiedriskais transports
Tramvajs 1., 5., 7., 8., 11.
Aspazijas bulvāris Vikikrātuvē
Informācijas plāksne

Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā. Aspazijas bulvāris sākas pie Kaļķu ielas un Brīvības bulvāra krustojuma kā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra turpinājums un ved līdz 13. janvāra ielai. Tā kopējais garums ir 519 metri.[1]

Ielu savienojumi

[labot | labot pirmkodu]

Aspazijas bulvāris ir savienots ar šādām ielām:

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Bulvāris izveidots 1858. gadā līdz ar pilsētas aizsargmūru nojaukšanu un Rīgas Pilsētas teātra uzcelšanu, tā sākotnējais nosaukums bija Teātra bulvāris (vācu: Theaterboulevard, krievu: Театральный бульваръ pēc 1885. gada). 1864. gadā uz stūra ar Kaļķu ielu uzcēla viesnīcu "Bellevue". 1882. gadā pa Teātra bulvāri izveidoja pirmo zirgu tramvaja līniju, kas no pagrieziena cilpas gāja pa Aleksandra ielu līdz Aleksandra tirgum. No 1901. gada šajā līnijā sāka kursēt elektriskais tramvajs.

Pēc Aspazijas atgriešanās Latvijā to 1920. gada 3. martā pārdēvēja par Aspazijas bulvāri, no 1926. gada namā uz Kaļķu ielas stūra darbojās Operas kafejnīca, kuras īpašnieks bija Otto Švarcs. Vācu okupācijas laikā to īslaicīgi pārdēvēja par Fon der Golca loku (Von der Goltz Ring). Apbūve no 1. numura līdz 5. numuram (no Kaļķu ielas līdz Teātra ielai) nodega 1944. gadā. 1950. gadā apvienoja Aspazijas un Basteja bulvārus un izveidoja Padomju bulvāri. Karā sagrauto ēku vietā 1954. gadā uzbūvēja viesnīcu "Rīga" (tagad "Kempinski"), 1991. gadā viesnīcu "Hotel de Rome". 1989. gada 27. oktobrī atjaunoja Aspazijas un Basteja bulvāru nosaukumus.

Senu attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]