Aspazijas bulvāris
| Aspazijas bulvāris | |
|---|---|
|
| |
| Ielas novietojums Rīgā | |
![]() | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
|
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 519 m[1] |
| Segums | asfaltbetons |
| Sabiedriskais transports | |
| Tramvajs | 1., 5., 7., 8., 11. |
|
| |
Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā. Aspazijas bulvāris sākas pie Kaļķu ielas un Brīvības bulvāra krustojuma kā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra turpinājums un ved līdz 13. janvāra ielai. Tā kopējais garums ir 519 metri.[1]
Ielu savienojumi
[labot | labot pirmkodu]Aspazijas bulvāris ir savienots ar šādām ielām:
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Bulvāris izveidots 1858. gadā līdz ar pilsētas aizsargmūru nojaukšanu un Rīgas Pilsētas teātra uzcelšanu, tā sākotnējais nosaukums bija Teātra bulvāris (vācu: Theaterboulevard, krievu: Театральный бульваръ pēc 1885. gada). 1864. gadā uz stūra ar Kaļķu ielu uzcēla viesnīcu "Bellevue". 1882. gadā pa Teātra bulvāri izveidoja pirmo zirgu tramvaja līniju, kas no pagrieziena cilpas gāja pa Aleksandra ielu līdz Aleksandra tirgum. No 1901. gada šajā līnijā sāka kursēt elektriskais tramvajs.
Pēc Aspazijas atgriešanās Latvijā to 1920. gada 3. martā pārdēvēja par Aspazijas bulvāri, no 1926. gada namā uz Kaļķu ielas stūra darbojās Operas kafejnīca, kuras īpašnieks bija Otto Švarcs. Vācu okupācijas laikā to īslaicīgi pārdēvēja par Fon der Golca loku (Von der Goltz Ring). Apbūve no 1. numura līdz 5. numuram (no Kaļķu ielas līdz Teātra ielai) nodega 1944. gadā. 1950. gadā apvienoja Aspazijas un Basteja bulvārus un izveidoja Padomju bulvāri. Karā sagrauto ēku vietā 1954. gadā uzbūvēja viesnīcu "Rīga" (tagad "Kempinski"), 1991. gadā viesnīcu "Hotel de Rome". 1989. gada 27. oktobrī atjaunoja Aspazijas un Basteja bulvāru nosaukumus.
Senu attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]- Aspazijas bulvāris no Rīgas autoostas puses pirms Otrā pasaules kara
- Teātra bulvāris pirms Pirmā pasaules kara
- Teātra bulvāra krustojums ar Kārļa ielu
- Teātra bulvāris ap 1910. gadu
- Teātra bulvāra krustojums ar Suvorova ielu
- Pie Teātra bulvāra krustojuma ar Kaļķu ielu
- Viesnīca Bellevue Kaļķu un Teātra ielu stūrī Rīgā (pēc 1870)
- Skats no operas nama uz Aspazijas bulvāri (1939)
- Rīgas galvenais pasts Aspazijas bulvārī 5
- Freiherr-v.-der-Goltz-gatve (1942)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
| Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
