Pāriet uz saturu

Vanagveidīgie

Vikipēdijas lapa
Vanagveidīgie
Accipitriformes (Vieillot, 1816)
Vistu vanags (Accipiter gentilis)
Vistu vanags (Accipiter gentilis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaVanagveidīgo virskārta (Accipitrimorphae)
KārtaVanagveidīgie (Accipitriformes)
Vanagveidīgie Vikikrātuvē

Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Vanagveidīgo kārtā ir apmēram 225 sugas, kas iedalītas 4 dzimtās.

Vēl nesenā pagātnē trīs dzimtas, kas iekļautas vanagveidīgo kārtā, tika sistematizētas piekūnveidīgo kārtā (Falconiformes), bet Amerikas grifu dzimta (Cathartidae) ilgstoši tika sistematizēta stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes). Tomēr daži autoratīvi sistemātiķi, balstoties uz jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem, ir izdalījuši vanagveidīgo kārtu.[1][2][3][4] DNS pētījumi atklājuši, ka piekūni ir samērā attāli radinieki vanagveidīgajiem putniem, ar kuriem kopā tie tika sistematizēti piekūnveidīgo kārtā. Šobrīd valda viedoklis, ka piekūnveidīgo kārtai piederoša ir tikai viena dzimta - piekūnu dzimta, kura ir tuvāk radniecīga papagaiļveidīgajiem (Psittaciformes) un zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes) putniem, nevis vanagveidīgajiem. Vanagveidīgo kārtu ir atzinuši Amerikas Ornitologu Savienība (American Ornithologists' Union's South American Classification Committee)[5] un Starptautiskais Ornitologu Kongress (International Ornithological Congress)[6]

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazais zvirbuļvanags (Accipiter minullus) ir mazākais vanagveidīgo kārtā

Par Amerikas grifiem joprojām nav vienprātības, daži rosina tos saglabāt stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes)[7] vai sistematizēt vanagveidīgo kārtā,[8] vai izveidot jaunu kārtu — katartidveidīgo putnu kārtu (Cathartiformes).[9]

Dienvidamerikas sistemātikas komisija šobrīd Amerikas grifus ir izņēmusi no stārķveidīgo kārtas, kur tie ilgstoši tika sistematizēti, un iedalījusi tos Incertae sedis kārtā (nezināma kārta) ar piezīmi, ka dzimta iespējams tiks sistematizēta vanagveidīgo kārtā (Accipitriformes) vai piekūnveidīgo kārtā (Falconiformes), vai katartidveidīgo kārtā (Cathartiformes).[10]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanagveidīgajiem putniem, kuru morfoloģija ir līdzīga ar piekūnveidīgajiem putniem, līdzīgi kā pēdējiem ir ass un līks knābis ar mīkstu nāsu pauguru. Spārni ir gari un plati, kas piemēroti planēšanai. Vanagveidīgajiem ir spēcīgas kājas ar asiem nagiem. Visas sugas ir plēsīgas un medī dienas laikā, izmantojot redzi.

Jaunā paaudze nobriest ātri. Atkarībā no sugas, tie izlido no ligzdas pēc 3—8 nedēļām. Dzimumbriedumu tie sasniedz 1—3 gadu vecumā. Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Dzimumu dimorfisms ir izteiktāks tām sugām, kas medī putnus, piemēram, vanagiem (Accipiter) mātīte ir gandrīz divas reizes lielāka nekā tēviņš. Visas sugas ir monogāmas, lai gan, ja viens no pāra iet bojā, otrs sameklē sev jaunu partneri.

Vanagveidīgajiem putniem ir lielas atšķirības augumā. Mazākais ir mazais zvirbuļvanags (Accipiter minullus), kura ķermeņa garums ir 23 cm, bet svars 85 g.[11] Ja vanagveidīgo kārtā tiek ieskaitīta arī Amerikas grifu dzimta, tad lielākais ir Andu kondors (Vultur gryphus), kura ķermeņa garums ir 130 cm, spārnu plētums 3,2 metri, bet svars 15 kg.[12]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sekretārputns (Sagittarius serpentarius)
Zivjērglis (Pandion haliaetus)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Voous, Karel H. (1973). "List of Recent Holarctic Bird Species Non-Passerines". Ibis 115 (4): 612–638. doi:10.1111/j.1474-919X.1973.tb02004.x
  2. ↑ Cramp, Stanley (1980). Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa: The Birds of the Western Palearctic – Hawks to Bustards. Oxford University Press. pp. 3, 277. ISBN 0-19-857505-X.
  3. ↑ Ferguson-Lees, James; Christie, David A. (2001). Raptors of the World. Illustrated by Kim Franklin, David Mead, and Philip Burton. Houghton Mifflin. ISBN 978-0-618-12762-7.
  4. ↑ Christidis, Les; Boles, Walter E. (2008). Systematics and Taxonomy of Australian Birds. CSIRO Publishing. ISBN 0-643-06511-3
  5. ↑ «Fifty-First Supplement to the American Ornithologists' Union Check-list of North American Birds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
  6. ↑ «IOC World Bird List (version 2.4)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
  7. ↑ Sibley, Charles (1990). Distribution and Taxonomy of Birds of the World. New Haven: Yale University Press. ISBN 0-300-04969-2.
  8. ↑ Sibley, Charles (1990). Phylogeny and Classification of Birds. New Haven: Yale University Press. ISBN 0-300-04085-7.
  9. ↑ Diversification of Neoaves: integration of molecular sequence data and fossils
  10. ↑ «A classification of the bird species of South America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2009. gada 22. februārī.
  11. ↑ Genus Accipiter
  12. ↑ «Andean condor (Vultur gryphus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. novembrī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vanagveidīgie&oldid=3529465"