Auseklis Veģis

Auseklis Veģis Personīgā informācija Dzimis 1903. gada 27. decembrī Mazstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1973. gada 5. jūnijā (69 gadi) Upsala, Zviedrija Dzīves vieta Latvija, Zviedrija Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne botānika, augu fizioloģija Darba vietas Latvijas Universitāte (Rīga, Upsalas Universitāte (Zviedrija) Alma mater Latvijas Universitāte Sasniegumi, atklājumi Miera periods augstākajiem augiem, 1964.

Auseklis Veģis (1903—1973) bija latviešu botāniķis, augu fiziologs, Latvijas Universitātes docents. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Pazīstams ar pētījumiem par augu miera periodu, tā fizioloģisko dabu un faktoriem, kas to izraisa.

Dzīvesgājums

Dzimis 1903. gada 27. decembrī Mazstraupes pagasta skolas skolotāja Pētera Veģa un viņa sievas Adelīnas Rozālijas, dzimušas Rudzītes, ģimenē. No 1914. gada mācījās Longīna Ausēja reālskolā Cēsīs. Pirmā pasaules kara laikā Veģu ģimene devās bēgļu gaitās uz Baku, kur Auseklis mācījās pilsētas 1. reālskolā (1917—1920). Pēc Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. gadā, kopā ar ģimeni viņš atgriezās Latvijā, 1921. gada pavasarī absolvēja Cēsu Bērzaines valsts vidusskolu un sāka strādāt par skolotāju Mālupes pagasta Vecajā pagastskolā.

1922. gadā Veģi imatrikulēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē. 1928. gadā pēc studiju beigšanas viņš sāka strādāt par fakultātes Augu anatomijas un fizioloģijas katedras palīgasistentu, 1929. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta (maģistra) grādu. No 1932. līdz 1933. gadam bija iesaukts obligātajā karadienestā Armijas štāba rotā. No 1933. gada līdz 1935. gadam Auseklis Veģis bija jaunāko mācības spēku pārstāvis Fakultātes padomē, bet 1936.—1939. fakultātes Lekciju naudas atbrīvošanas komisijas loceklis. 1938. gadā viņu ievēlēja par privātdocentu. No 1939. gada janvāra līdz 1940. gada 1. janvārim viņš kā Rokfellera fonda stipendiāts pētīja augu hormonus Utrehtas Universitātes Botānikas laboratorijā pie profesora Koningsbergera.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Veģis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja zinātniskos pētījumus Upsalas Universitātes Fizioloģiskās botānikas institūtā. Šajā laikā tapa A. Veģa ievērojamākais darbs "Miera periods augstākajiem augiem", kas publicēts 1964. gadā un ir starp visbiežāk citētajiem rakstiem augu fizioloģijā (365 seizes no 1964. līdz 2001. gadam). Viņš pierādīja, ka miera periodu augiem izraisa ārējie apstākļi un, tādejādi, viņš ir viens no modernās augu fizioloģijas teorijas par miera periodu pamatlicējiem.

Miris 1973. gada 5. jūnijā Upsalā. Docenta Veģa studiju laikā vāktais herbārijs glabājas Latvijas Universitātes Muzejā (RIG).

Darbi

• Premature Sprouting Induced by Hetero-auxin (Indolyl-Acetic Acid). Rīga: Acta Societis Biologiae Latviae 7. 1937
• Über den Einfluss der Aufbewahrungstemperatur auf die Dauer der Ruheperiode und die Streckungsbereitschaft der ruhenden Winterknospen von Stratiotes aloides. Uppsala: A.-b. Lundequistska bokhandeln, 1948, Physiologia Plantarum, 1948, 1(3): 216-235
• Einfluß der Aufbewahrungstemperatur auf die Aktivität der Knospen nach beendeter Winterruhe. Physiologia Plantarum 1. 1949
• Über den Einfluss der Temperatur und der täglichen Licht-Dunkel-Periode auf die Bildung der Ruhknospen zugleich ein Beitrag zur Enstehung des Ruhestandes Uppsala: Lundequistska bokhandeln, 1955., 175 p.
• Formation of the Resting Condition in Plants: Environmental Factors Causing the Onset of Rest. Experientia 12(3), 1956
• Dormancy in higher plants. Annual Review of Plant Physiology, 1964

Literatūra

• Arturs Stalažs, Ģederts Ieviņš. Latviešu augu fiziologa Ausekļa Veģa (1903—1973) ietekme uz modernajām dabaszinātnēm. Acta Universitatis Latviensis, Biology, 2004, Vol. 676, pp. 7—15