Reinholds Sniķers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Reinholds Sniķers
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 6. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Skultes pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1953. gada 6. novembrī (59 gadi)
Čikāga, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Brāļi Pēteris Sniķers
Bērni Velta Sniķere
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Pēterburgas kara medicīnas akadēmija
Sasniegumi, atklājumi otorinolaringoloģijas klīnikas izveide Rīgā
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki (no kreisās) Kārlis Mazurs, Pēteris Sniķers, Romāns Adelheims, Reinholds Sniķers.

Reinholds Voldemārs Sniķers (1893-1953) bija latviešu ārsts otorinolaringologs, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ārsts, vēlāk Latvijas Universitātes profesors, klīnikas vadītājs. Pētera Sniķera brālis.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 6. decembrī (24. novembrī pēc vecā stila) Skultes pagastā "Mežgaiļu" saimnieka Mārtiņa Sniķera un Trīnes (dzim. Draudiņ) astoņu bērnu ģimenē.[1] Mācījās Skultes pagasta un draudzes skolās, pēc tam Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu mobilizēja Krievijas impērijas armijā. Ziemassvētku kauju laikā 1916. un 1917. gadā viņš bija 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ārsts, vēlāk 1. latviešu strēlnieku brigādes pārsiešanas nodaļas jaunākais ārsts. 1917. gada novembrī devās uz Pēterburgu, lai turpinātu studijas Petrogradas kara medicīnas akadēmijā. Pēc studiju beigām 1918. gadā bija kara ārsts latviešu sarkano strēlnieku vienībās. Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma parakstīšanas viņš saņēma atļauju demobilizēties uz 1920. gada nogalē atgriezās Latvijā.

Strādāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcā (1921-1922), tad Rīgas pilsētas I slimnīcā, kur bija ausu, deguna un kakla (LOR) slimību klīnikas vadītājs (1923-1943). 1930. gadā ieguva medicīnas zinātņu doktora Dr. med. grādu un no 1934. gada bija Latvijas Universitātes ausu, deguna un kakla slimību klīnikas vadītājs. 1938. gada vinu ievēlēja par LU medicīnas fakultātes profesoru. Otrā Pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad uz ASV.

Meita - dzejniece Velta Sniķere (1920).

Miris 1953. gada 6. novembrī Čikāgā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Staņislava ordeņa III šķira (1916)
  • Sv. Annas ordeņa III šķira (1917)
  • Sv. Annas ordeņa IV šķira (1917)

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Deniņu kaula pneumatizācija un tā vaiga izauguma sastrutojums vidusauss iekaisumu gadījumos. Medicīnas doktora disertācija (1930)
  • Pieres kaula pneumatizacija. Die Pneumatisation des Stirnbeins. Latvijas Universitātes Raksti, Medicīnas fakultātes sērija. 1937./1940. III sējums, 289-328 lpp.
  • Par nazofaringealiem fibromiem. Über Nasenrachenfibrome. Latvijas Universitātes Raksti, Medicīnas fakultātes sērija. 1937./1940. III sējums, 403-430 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]