Vera Muhina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vera Muhina
Вера Мухина
Vera Muhina
Personīgā informācija
Dzimusi 1889. gada 1. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 1953. gada 6. augustā (64 gadi)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Nodarbošanās tēlniece

Vera Muhina (krievu: Вера Мухина; 1889-1953) bija krievu tēlniece.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1889. gada 1. jūlijā Rīgā, Maskavas forštates lieltirgotāja Ignata Muhina ģimenē. Māte nomira ar tuberkulozi, kad Verai bija divi gadi, tāpēc bērnību viņa pavadīja Feodosijā, Krimā (1892—1904). Pēc ģimnāzijas beigšanas pārcēlās uz Maskavu, kur mācījās zīmēšanu dažādu mākslinieku studijās. Līdz pirmā pasaules kara sākumam turpināja mācības Parīzē (1912—1914).

Pēc kara dzīvoja Padomju Krievijā un PSRS, piedalījās Ļeņina monumentālās propagandas plāna realizēšanā. 1937. gadā izveidoja monumentu Strādnieks un kolhozniece PSRS paviljonam Pasaules izstādē Parīzē. Kopš 1939. gada šī 24 metrus augstā skulptūra atrodas pie izstāžu kompleksa ieejas Maskavā, kopš 1947. gada tā bija padomju kinostudijas "Mosfiļm" emblēma. Mirusi 1953. gada 6. augustā Maskavā.

Leģendas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vera Muhina, iespējams, ir arī Padomju Savienībā populāro glāžu "graņonku" (250 ml stikla glāžu ar skaldnēm) autore. Leģenda vēsta, ka tieši Muhina 1945. gadā LPSR tautas komisāru padomē ieteica nenojaukt Brīvības pieminekli Rīgā (oficiālu dokumentu par to nav).[2]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.russia-ic.com par Veru Muhinu, (angliski)
  2. Evija-Puķe Jansone. Padomju skulptūru karaliene. Žurnāls "Leģendas", 2013. g. aprīlis, 36.—37. lpp.