Veronika Tenča-Goldmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Veronika Tenča-Goldmane
Veronika Tenča-Straujā
Personīgā informācija
Dzimusi 1928. gada 7. jūnijā
Rēzeknes apriņķis, Maltas pagasts
Mirusi 2019. gada 11. janvārī (90 gadi)
Kuldīgas novads
Tautība latviete
Literārā darbība
Valoda latviešu valoda; latgaliešu valoda
Literatūras virzieni proza, memuāri
Slavenākie darbi Pastareite

Veronika Tenča-Goldmane, īst. v. Veronika Tenča-Straujā (dzimusi 1928. gada 7. jūnijā Rēzeknes apriņķī, Maltas pagastā, mirusi 2019. gada 11. janvārī Kuldīgas novadā) ir latgaliešu rakstniece. Publicējusies literārajā almanahā „Olūts”, žurnālā „Katoļu Dzeive”, kultūrvēsturiskajā un literārajā gadagrāmatā „Tāvu zemes kalendars". Zināmākais darbs "Pastareite" (1999).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veronika Tenča-Straujā dzimusi 1928. gada 7. jūnijā Rēzeknes apriņķa, Maltas pagasta Kazupes apgaitas mežsarga Jāzepa Tenča septiņu bērnu ģimenē. Mācījusies Zosnas pamatskolā un Maltas vidusskolā.[1]

Pirms vidusskolas eksāmeniem 1948. gada 22. maijā V. Tenču arestēja par darbošanos jauniešu pretpadomju pretošanās kustībā.[1] Bijusi nacionālo partizānu "Maltas lūši" sakarniece.[2] Rēzeknes cietumā viņa pavadīja 10 mēnešus, pēc tam tika izsūtīta uz Noriļsku. Latvijā atgriezās 1957. gada 7. janvārī ar divus mēnešus veco meitu Ināru.[1]

Meitas ģimenē pavadījusi mūža pēdējos 28 gadus un dzīvojusi Kuldīgas novadā Snēpeles pagasta "Lakstīgalās". Mirusi 2019. gada 11. janvārī un apbedīta Snēpeles Centra kapos.[1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemē dzīvojošā latgaliete Veronika Tenča-Straujā literatūrā ienākusi vēlu, tikai 60 gadu vecumā, literārajā almanahā "Olūts" (1999) publicējot savas atmiņas "Autobiografisks stōsts" par padomju laika nometnēs un izsūtījumā pārdzīvoto. Drīz vien seko poēma prozā "Pastareite" (1999), tā ir autobiogrāfiskā grāmata, kas stāsta par mazas meitenes Agneses bērnību.

Literatūrzinātniece Ilona Salceviča viņu raksturo kā talantīgu stāstītāju ar varbūt ne visai izkoptām, taču Dieva dotām literārām spējām:

Tieši tēlojamā materiāla iespaidīgums arī ir tas, kas nodrošina lasītāja neatslābstošo interesi par rakstīto. Jau beletrizētākas un romantizētākas ir šīs pašas autores bērnības atmiņas, izdotas grāmatā Pastareite (1999) ar V. Tenčas-Goldmanes vārdu − impresionistiskas, vieglas, patīkamas skicītes, uzrakstītas ar labu literāru veiksmi. Grāmata atgādina latviešu lasītājam tik pazīstamās, daudzu rakstnieku uzburtās bērnības atmiņu ainas ar to personāžiem − tēvu, māti, vecomāti (bebeņu), krustmāti, tēvabrāli, apkārt staigājošiem vai braukājošiem žīdiņiem − tirgotājiem, suņiem, kaķiem, lauku sētu ar tās iedzīvotājiem un lopiņiem. (Ilona Salceviča)[3]

Grāmata „Vējos izkaisītie” ir latgalietes Veronikas Tenča-Goldmanes patiess, dokumentāli māksliniecisks stāsts par patriotismu, par Kazupes mežsarga dzimtas likteni no senākiem laikiem līdz atmodas sākumam. Kā arī par dzīvi Ulmaņlaikos, divās okupācijās un iesaistīšanos pretošanās kustībā, kļūstot par nacionālo partizānu „Maltas lūši” sakarnieci. Grāmata ir dziļas mīlestības apliecinājums Latgalei un Latvijai.[4]

V. Tenča-Goldmane rakstījusi arī dzeju.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veronika Tenča-Goldmane. Pastareite. - Viļāni: "Katōļu Dzeives" biblioteka, 1999. - 174 lpp. OCLC

Veronika Tenča-Goldmane. "Vējos izkaisītie" : vēsturisks stāsts par Latgales novada ļaužu dzīvi 20. gadu simtā. - Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2018. - 255 lpp. OCLC

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «In memoriam Veronika Tenča-Goldmane». Skatīts: 20.12.2019.
  2. «Maltā iesvētī pieminekli, atklāj grāmatu un godina dzimtas». Skatīts: 20.12.2019.
  3. «Ilona Salceviča. Mūsdienu latgaliešu rakstniecība. Jaunā Gaita Nr. 231, 232, 233 2002-2003». Skatīts: 20.12.2019.
  4. «Latvijas jaunākās grāmatas» Latviešu literatūra. Tenča-Goldmane, Veronika. Vējos izkaisītie. Nr. 22. Rīga. 16.-30. novembris. 12. lpp.