Snēpeles pagasts

Snēpeles pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Kuldīgas novads
Centrs:	Snēpele
Kopējā platība:	77,0 km2
• Sauszeme:	74,5 km2
• Ūdens:	2,4 km2
Iedzīvotāji (2023):	656
Blīvums (2023):	8,8 iedz./km2
	Snēpeles pagasts Vikikrātuvē

Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā. Robežojas ar sava novada Vārmes, Pelču, Kurmāles, Turlavas, Laidu un Raņķu pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Gaiļvalks, Krogsētu valks, Lejējupe (lejtecē), Lones grāvis, Mazsālijas upe, Pāze, Piķvalciņš, Pinčupe, Sprincupe (lejtecē), Vistiņvalks.

Ezeri: Allažu ezers, Braņķis, Cūkatmata, Kaltiķu ezers, Ķepšu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Snēpeles apvidus pirmo reizi vēstures dokumentos ar Pajuldes vārdu minēts 1253. gadā zemes dalīšanas līgumā. 1428. gadā to kā lēni no Kuldīgas komturijas saņēma kāds Lūve Šnēpels (Louwe Snepel), kurš ierīkoja muižu (Schnehpeln), no kuras arī cēlies pagasta mūsdienu nosaukums.

Mūsdienu Snēpēles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dižsālijas muiža (Gut Groß-Sahlingen), Kundu muiža (Gut Kunden, Kundi), Mazsālijas muiža (Gut Klein-Sahlingen, Mazsālijas), Prinču muiža (Gut Erbprinzenhof), Snēpeles muiža (Gut Schnepeln, Snēpele).

1935. gadā Snēpeles pagasta platība bija 79,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Snēpeles un Sudrabkalnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Snēpeles ciemu pievienoja Sudrabkalnu ciemam, kuru savukārt 1966. gadā pārdēvēja par Snēpeles ciemu. 1977. gadā tam pievienoja nelielu daļu Raņķu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju pievienoja Kuldīgas novadam.