Veselības pratība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Veselības pratību parasti definē kā pakāpi, kādā persona spēj iegūt, apstrādāt un saprast pamatinformāciju par veselību un veselības pakalpojumiem, kas nepieciešama, lai atbildīgi pieņemtu ar veselību saistītus lēmumus.[1] Veselības pratības jēdziens sākotnēji tika izmantots Amerikā un Kanādā, tagad to izmanto starptautiski ne tikai veselības aprūpes jomā, bet arī sabiedrības veselības kontekstā.[2]

Personas veselībpratība — spēja meklēt, saprast un izmantot veselības informāciju — ir kritisks faktors, kas nosaka to, cik aktīvi indivīdi spēs iesaistīties savā veselības aprūpē.[3] Līdz ar to, veselības pratība ir pakāpe, kura nosaka indivīdu spēju iegūt, apstrādāt un saprast veselības informāciju un pakalpojumus, lai veidotu lēmumus par veselību un tās stāvokli.[4] Veselības pratība ir pilnībā atkarīga no indivīda pamatprasmēm[5], jeb lasīšanas, rakstīšanas, runāšanas un sapratnes, kas ir nepieciešamas, lai cilvēks varētu funkcionēt ikdienas sabiedrībā. Kad šīs maņas tiek pielietotas saistībā ar veselību, to sauc par veselības pratību.[3] Lai gan cilvēka dzīves laikā uzkrātās pamatprasmes var ietekmēt veselībpratību, par svarīgāko ietekmējošo faktoru joprojām uzskatāma mutiskā komunikācija[6], jeb spēja runāt un klausīties, kas atvieglo apmaiņu, sapratni, izpratni un veselības informācijas interpretēšanu, lai pieņemtu pareizos lēmumus.[7]

Veselības pratību ietekmējošie faktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar veselību saistītie materiāli bieži ir rakstīti sarežģītā valodā[4], kā rezultātā to ir grūtāk ne tikai izprast, bet arī kritiski novērtēt, ņemot vērā visus sociālos faktorus, kas ietekmē veselību, tajā skaitā izpratni un kolektīvo rīcību.[8] Šis ir viens no faktoriem, kāpēc daudziem cilvēkiem ir zems veselībpratības līmenis. Citi faktori ir sliktāka iespēja demonstrēt pareizu zāļu lietošanu, interpretēt etiķetes uz zāļu iepakojumiem vai veselības ziņojumus, kas attēloti televīzijā vai izvietoti uz ielas plakātu veidolā[6], tehnisku un medicīnisku terminoloģiju izmantošana publiskajā komunikācijā, statistika vai termini, kas izmantoti, lai izskaidrotu risku, padarot auditoriju apjukušu, paļaušanās uz nepiemērotu komunikācijas veidu (rakstiski ziņojumi personām ar ierobežotu lasīšanas prasmi), kā arī fokusēšanās uz izglītošanu un informēšanu, nekā uz rīkošanos un uzvedību.[5] Visi iepriekš nosauktie faktori ir izskaidrojami ar to, ka labi izglītotam cilvēkam ir vieglāk komunicēt, izmantojot sarežģītāku leksikas slāni, ko daļa neizprot, bet pats rakstītājs pārzina.[4] Tieši tāpēc veidojas problēmas, kad sabiedrības zemākais, jeb neizglītotākais vai vecuma ziņā jaunākais slānis nespēj pietiekami labi saprast un iedziļināties uzrakstītajā materiālā, kā rezultātā rodas pilnīga tā nesaprašana vai ignorēšana, kas rada problēmas, kamēr cilvēkiem, kuriem šāds leksikas slānis nav svešs, to uzskata par brīvi pārvaldāmu un saprotamu.[5] Veselības pratība ietver matricu ar četrām veselības pratības dimensijām, kas tika piemērotas trim veselības jomām.[9]

Piekļūt veselības informācijai Izprast veselības informāciju Apstrādāt/novērtēt veselības informāciju Izmantot veselības informāciju
Veselības aprūpe Spēja piekļūt informācijai, kas saistīta ar medicīniskajiem vai klīniskajiem jautājumiem Spēja izprast medicīnisko informāciju Spēja interpretēt un novērtēt medicīnas informāciju Spēja pieņemt pamatotu lēmumu par medicīnas jautājumiem
Slimības profilakse Spēja piekļūt informācijai par veselības riska faktoriem Spēja izprast riska faktoru informāciju Spēja interpretēt un novērtēt informāciju par veselības riska faktoriem Spēja pieņemt pamatotus lēmumus par veselības riska faktoriem
Veselības veicināšana Spēja attīstīt sevi par veselības noteicošajiem faktoriem sociālajā un fiziskajā vidē Spēja saprast informāciju par veselības noteicošajiem faktoriem sociālajā fiziskajā vidē Spēja interpretēt un novērtēt informāciju par veselības noteicošajiem faktoriem sociālajā un fiziskajā vidē Spēja pieņemt pamatotus lēmumus par veselības noteicošajiem faktoriem sociālajā un fiziskajā vidē

Veselības pratības nepieciešamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās krasi ir attīstījušās informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, kas sniedz sabiedrībai iespēju viegli iegūt dažāda veida informāciju un dalīties ar to. Izmantojot jaunās digitālās tehnoloģijas, piemēram, datoru, viedtālruni, planšetdatoru, ir iespējams viegli iegūt informāciju, kas saistīta ar veselību, medikamentiem un dažādām ārstniecības metodēm. Medijos publicētā informācija, kas saistās ar veselību, ir zemas kvalitātes un ticamības, bieži vien ir manāmas pseidoziņas [2]. Lai nepatiesa veselības informācija, kas tiek publicēta gan masu medijos, gan sociālajos medijos, negatīvi neietekmētu sabiedrību, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrībai piekļuvi ticamai un kvalitatīvai informācijai. Veselības pratības zināšanas ir nepieciešamas, lai spētu atrast šo informāciju un pareizi to interpretēt.[10] Cilvēku veselības pratību var ietekmēt kultūra un sabiedrība, kādā viņš atrodas, veselības sistēma, mācību sistēma. Nespēja iegūt patiesu informāciju vai nespēja izprast sniegto informāciju var negatīvi ietekmēt personas veselības stāvokli vai radīt veselības traucējumus, tāpat tas atspoguļojas lielās veselības izmaksās. Attīstīta veselības pratība efektīvi uzlabotu pacientu veselības līmeni (22%) un ārstēšanu (16%).[11]

veselības pratību ietekmē kultūra un sabiedrība, kādā cilvēks atrodas, veselības sistēma un mācību sistēma. Veselības pratība izpaužas veselības rezultātos un izmaksās 

Veselības pratība Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māstrihtas Universitātes vadītā Eiropas Veselības pratības projekta rezultātā, kas tika īstenots no 2009. līdz 2012. gadam, tika izveidota Eiropas Veselības pratības aptauja (VPA-ES). Aptaujā tika mērīta veselības pratība astoņās valstīs un tika konstatēts, ka Eiropā zema veselības pratība ir plaši izplatīta, bet dažādās valstīs situācija atšķiras. Tika noskaidrots, ka 70% respondentu pauž pozitīvu attieksmi pret akupunktūras terapijām un dziedniecību, kuras laikā slimnieku spēj izdziedināt ar plaukstu kustībām.[12]

Veselības pratības uzlabošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veiksmīgi varētu attīstīt veselības pratību ir jāattīsta kognitīvās spējas. Veselības pratība ir cieši saistīta ar kognitīvajām spējām. Tā kā veselības pratība ir spēja piekļūt, saprast un lietot veselības aprūpes informāciju, tad būtiska nozīme veselības jomā ir kritiskajai domāšanai, kas palīdz novērtēt ar veselību saistīto informāciju. Cilvēkiem jāpilnveido gan savas kognitīvās spējas, pievēršot pastiprinātu uzmanību kritiskajai domāšanai, gan veselības pratībai, lai spētu orientēties lielajā informācijas klāstā, kādu mūsdienās sniedz mediji. Ziņas saistībā ar veselības uzlabošanu ir manāmas visu veidu medijos, tāpēc spējas atšķirt zinātniski pārbaudītu informāciju no pseidozinātniskas ir atkarīgas no katra cilvēka individuālā zināšanu līmeņa un domāšanas stila, kas sevī ietver spriešanas spējas, kritisko domāšanu.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kas ir veselības pratība?». EPALE. Skatīts: 19.12.2017..
  2. 2,0 2,1 Jeong, S. H., & Kim, K. H. (2016). Health literacy and barriers to health information seeking: A nationwide survey in South Korea, Patient Education And Counseling 99, pp.1880 1887.|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0738399116302798
  3. 3,0 3,1 J. Jordan. «Conceptualising Health Literacy From the Patient Perspective». Patient Education and Counseling, 2010.
  4. 4,0 4,1 4,2 P., M., L., M. Lane, Blanco, Ford, Smith. «The Health Literacy Style». Columbia: CKF National Program Office, 2005.
  5. 5,0 5,1 5,2 D. Nutbeam. «The Evolving Concept of Health Literacy». Social Science and Medicine.
  6. 6,0 6,1 N., S. Berkman, Sheridan. «Health Literacy Interventions and Outcomes: An Updated Systematic Review». AHRQ, 2011.
  7. K Harrington. «A Conceptual Model of Verbal Exchange Health Literacy.». Patient Eduaction and Counseling., 2013.
  8. D. Chinn. «Critical Health Literacy». Social Science & Medicine, 2011.
  9. Kristine Sorenson. «General health literacy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. novembrī. Skatīts: 2017. gada 20. decembrī.
  10. «Batterham, R. W., Hawkins, M., Collins, P. A., Buchbinder, R., & Osborne, R. H. (2016). Health literacy: applying current concepts to improve health services and reduce health inequalities. Public Health, pp.3-12.».
  11. «Miller, T. A. (2016). Health literacy and adherence to medical treatment in chronic and acute illness: A meta-analysis. Patient Education And Counseling, 99(7), pp. 1079-1086».
  12. «Sørensen, K., & Pelikan, J. M., Rōthlin, F., Ganahl, K., Slonska, Z., Doyle, G., Fullam, J., Kondilis, B., Agrafiotis, D., Uiters, E., Falcon, M., Mensing, M., Tchamov, K., Broucke, S., Jiang, S., & Beaudoin, C. E. (2016). Health literacy and the internet: An exploratory study on the 2013 HINTS survey. Computers In Human Behavior, 58, pp.240-248.».
  13. «Sykes, S., Wills, J., Rowlands, G., & Popple, K. (2013). Understanding critical health literacy: a concept analysis. BMC Public Health, pp.1-10.».