Pāriet uz saturu

Viļņas pareizticīgo katedrāle

Vikipēdijas lapa
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle (Viļņa)
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle (Lietuva)
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle (Eiropa)
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Viļņas pareizticīgo katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Lietuva Lietuva, Viļņa
Koordinātas 54°40′52″N 25°17′31″E / 54.681°N 25.292°E / 54.681; 25.292Koordinātas: 54°40′52″N 25°17′31″E / 54.681°N 25.292°E / 54.681; 25.292
Piederība konfesijai Krievu Pareizticīgā baznīca
Statuss katedrāle
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1348 (1822, 1868)
Karte
Viļņas pareizticīgo katedrāle

Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas katedrāle (lietuviešu: Vilniaus Dievo Motinos Ėmimo į Dangų katedra, krievu: Кафедральный собор во имя Успения Пречистой Божией Матери/Пречи́стенский кафедра́льный собо́р) ir 14. gadsimtā uzcelta Krievu pareizticīgās baznīcas katedrāle, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Kaut arī stipri pārbūvēta, tā ir viena no senākajām baznīcām valstī.

Baznīcu 1346. gadā uzcēla Lietuvas lielkņazs Aļģirds savas otrās sievas, Tveras kņaza meitas Julianas vajadzībām, kad Lietuvas valsts oficiāli vēl bija pagāniska. No 1419. gada baznīca ieguva katedrāles statusu. 1495. gadā tieši pirms kāzām ar Lietuvas lielkņazu Aleksandru Jagellonu dievkalpojumā baznīcā piedalījās Maskavas lielkņaza Ivana III meita Maskavas Jeļena, kas 1513. gadā tika apglabāta šajā katedrālē. Katedrāles uzturēšanu un pārbūvi atbalstīja Lietuvas lielkņazistes ietekmīgā Ostrožsku dzimta, tostarp Konstantins Ostrožskis.

Pēc Brestas ūnijas noslēgšanas 1596. gadā katedrāli 1609. gadā nodeva uniātu baznīcai un tā tika pārbūvēta. 1748. gadā pēc ugunsgrēka ēka tika pamesta un izmantota dažādām vajadzībām, bet 1785. gadā rekonstruēta baroka stilā. Vēlreiz to nopostīja Krievijas karaspēks, apspiežot Koscjuško sacelšanos 1794. gadā. 1808. gadā ēku pārdeva Viļņas Universitātei, kas šeit ierīkoja anatomikumu un bibliotēku. Janvāra sacelšanās apspiedējs, Viļņas ģenerālgubernators Mihails Miravjovs-Viļenskis ēku konfiscēja pareizticīgās baznīcas vajadzībām. No 1865. līdz 1868. gadam tā tika rekonstruēta pēc Nikolaja Čagina projekta. Baznīca darbojās arī PSRS okupācijas gados.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]