Centrālčehijas apgabals
Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Vidusčehijas apgabals. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
Centrālčehijas apgabals | |||
Středočeský kraj | |||
— Apgabals — | |||
Sāzavas upe pie Pikovices | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Prāga (neietilpst apgabalā) | ||
---|---|---|---|
Valsts | Čehija | ||
Vēsturiskais reģions | Bohēmija | ||
Administratīvais iedalījums | 12
|
||
Platība | |||
- Kopējā | 11 014,97 km² | ||
Augstums vjl | 865 m | ||
Iedzīvotāji (2012) | |||
- Kopā | 1 291 816 | ||
- Blīvums | 117,3/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
- Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa: www | |||
Centrālčehijas apgabals Vikikrātuvē |
Centrālčehijas apgabals (čehu: Středočeský kraj) ir viens no četrpadsmit Čehijas apgabaliem valsts centrālajā daļā, Bohēmijas vēsturiskajā reģionā. Robežojas ar Ūstu pie Labas apgabalu un ar Liberecas apgabalu ziemeļos, ar Hradeckrāloves apgabalu ziemeļaustrumos, ar Pardubices apgabalu austrumos, ar Visočinas apgabalu dienvidaustrumos, ar Dienvidčehijas apgabalu dienvidos un ar Plzeņas apgabalu rietumos.
Apgabala administratīvais centrs ir Prāga, kura pati neietilpst apgabalā. Centrālčehijas apgabala kopējā platība ir 11 014,97 km², pēc 2012. gada datiem apgabalā dzīvo 1 291 816 iedzīvotāji. Tas ir vislielākais Čehijas apgabals pēc platības un vislielākais pēc iedzīvotāju skaita. Apgabala platība aizņem 14% no kopējās Čehijas teritorijas. Apgabals ir sīkāk sadalīts divpadsmit rajonos.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apgabalā 12 apriņķi — Benešovas apriņķis, Berounas apriņķis, Kladno apriņķis, Kolīnas apriņķis, Kutna Horas apriņķis, Melnīkas apriņķis, Mlada Boleslavas apriņķis, Nimburkas apriņķis, Prāgas Austrumu apriņķis, Prāgas Rietumu apriņķis, Pršībramas apriņķis, Rakovnīkas apriņķis.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apgabalā ir 87 pilsētas:
Trekninātas — pilsētas, kas ir apriņķu centri.
- Kladno — 68 660 iedz.
- Mlada Boleslava — 44 318 iedz.
- Pršībrama — 35 475 iedz.
- Kolīna — 31 123 iedz.
- Kutna Hora — 20 405 iedz.
- Berouna — 19 307 iedz.
- Melnīka — 19 295 iedz.
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava — 18 134 iedz.
- Kralupi pie Vltavas — 18 079 iedz.
- Neratovice — 16 363 iedz.
- Benešova — 16 554 iedz.
- Rakovnīka — 16 204 iedz.
- Slani — 15 505 iedz.
- Nimburka — 14 604 iedz.
- Podebradi — 14 032 iedz.
- Ržīčani — 12 429 iedz.
- Vlašima — 11 641 iedz.
- Čelākovice — 11 629 iedz.
- Čāslava — 10 375 iedz.
- Milovice — 10 338 iedz.
- Lisa pie Labas — 8988 iedz.
- Dobržīša — 8612 iedz.
- Krālūvdvūra — 8570 iedz.
- Mnihovo Hradište — 8536 iedz.
- Sedlčani — 7864 iedz.
- Jīlove pie Prāgas — 7702 iedz.
- Roztoki — 7667 iedz.
- Hostivice — 7613 iedz.
- Benātki pie Jizeras — 7042 iedz.
- Česki Broda — 6959 iedz.
- Horžovice — 6851 iedz.
- Černošice — 6379 iedz.
- Ūvali — 5937 iedz.
- Tīneca pie Sāzavas — 5686 iedz.
- Stohova — 5523 iedz.
- Mnīšeka pie Brdiem — 5522 iedz.
- Nove Strašeci — 5203 iedz.
- Odolena Voda — 5160 iedz.
- Bakova pie Jizeras — 5125 iedz.
- Kosmonosi — 4964 iedz.
- Bela pie Bezdezas — 4766 iedz.
- Pečki — 4736 iedz.
- Zruča pie Sāzavas — 4714 iedz.
- Unhoštja — 4636 iedz.
- Votice — 4579 iedz.
- Rožmitāla pie Tržemšīna — 4427 iedz.
- Bistršice — 4339 iedz.
- Zdice — 4132 iedz.
- Kosteleca pie Labas — 4049 iedz.
- Sāzava — 3730 iedz.
- Bržeznice — 3647 iedz.
- Mnihovice — 3621 iedz.
- Kosteleca pie Černīmi Lesiem — 3561 iedz.
- Rudna — 3509 iedz.
- Dobržihovice — 3374 iedz.
- Rževnice — 3338 iedz.
- Libčice pie Vltavas — 3233 iedz.
- Buštehrada — 3329 iedz.
- Dobrovice — 3218 iedz.
- Klecani — 3197 iedz.
- Libušīna — 3183 iedz.
- Uhlīržske Janovice — 3085 iedz.
- Velvari — 3056 iedz.
- Mesteckrālove — 2950 iedz.
- Sedleca - Prčice — 2819 iedz.
- Neveklova — 2593 iedz.
- Dolni Bousova — 2575 iedz.
- Žebrāka — 2141 iedz.
- Veltrusi — 2068 iedz.
- Tīneca pie Labas — 2030 iedz.
- Smečno — 1967 iedz.
- Zāsmuki — 1923 iedz.
- Pišeli — 1905 iedz.
- Kouržima — 1882 iedz.
- Novi Knīna — 1779 iedz.
- Hostomice — 1767 iedz.
- Mšeno — 1513 iedz.
- Trhovi Štepānova — 1349 iedz.
- Libehova — 1062 iedz.
Apskates vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Blanīks, Čehijas Paradīze, Češki Šternberkas pils, Karlštejnas pils, Konopištes pils, Kršivoklātas pils, Kutna Hora, Kutna Horas Svētās Barbaras baznīca, Marijas Debesbraukšanas un Svētā Jāņa Kristītāja baznīca, Ondržejovas observatorija, Sedlecas osuārijs.
Šis ar Čehiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|