Pāriet uz saturu

Vienplēksnes pameldrs

Vikipēdijas lapa
Vienplēksnes pameldrs
Eleocharis uniglumis ((Link) Schult.)
Vienplēksnes pameldrs
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsPameldri (Eleocharis)
SugaVienplāksnes pameldrs (Eleocharis uniglumis)
Vienplēksnes pameldrs Vikikrātuvē

Vienplēksnes pameldrs (latīņu: Eleocharis uniglumis) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama ZIemeļu puslodē, vairāk Ziemeļpola tuvumā. Latvijā tā ir diezgan bieži sastopama visā teritorijā — ūdenstilpju piekrastēs, purvos, grāvjos, mitros pļavu pazeminājumos un uz applūstošiem meža ceļiem.

Latvijā vienplēksnes pameldru parasti nodala divās pasugās: Eleocharis uniglumis ssp. uniglumis un galvenokārt gar jūru sastopamajā Eleocharis uniglumis ssp. fennica (sinonīms Eleocharis fennica (Palla)).[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienplāksnes pameldrs ir daudzgadīgs, 10-45 cm garš lakstaugs. Auga stublājs ir apaļš, tam ir ložņājošs saknenis. Salīdzinājumā ar purva pameldru (Eleocharis palustris) stublājs ir tievāks, un augs izskatās slaidāks, ne tik drukns. Stublājs ir bez lapām, ir tikai lapu makstis pie pamata. Vārpiņa stublāja galā ir olveidīgi lancetiska, ar apmēram 15-30 ziediem. Apakšējā vārpiņas plēksne apņem vairāk nekā pusi (līdz divām trešdaļām) no vārpiņas pamata. Zieda segplēksne galā ir smaila, tumšbrūna, ar šaurāku, gaišu malu. Apziedņa matiņi ir 4 (dažreiz apziedņa matiņu nav — tā ir pasugas E.u. ssp. fennica pazīme), vienāda garuma ar augli vai garāki. Irbuļa palieka ir koniska. Auglis ir dzeltenbrūns riekstiņš. Jūras piekrastē sastopamā pasuga E.u. ssp. fennica atšķirama pēc manāmi platākas nekā garas irbuļa paliekas pie augļa, zieda segplēksne bez šaurākas, gaišas malas, bet apziedņa matiņu nav. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «vienplēksnes pameldrs - Eleocharis uniglumis (Link) Schult. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-21.