Viesturs Gailis

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Viesturs Gailis
Personīgā informācija
Dzimis 1955. gada 20. martā (69 gadi)
Rīgā[1]
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Latvijas Republikas
Tautība latvietis
Nodarbošanās diriģents
Vecāki Daumants Gailis un Ritma Gaile [2][3]
Brāļi Aivars Gailis[3]
Dzīvesbiedre Olga Gaile[4]
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija, Ļeņingradas N. Rimska-Korsakova Valsts konservatorija, Vīnes Mūzikas augstskola[5]

Viesturs Gailis (dzimis 1955. gada 20. martā[5]) ir diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, operdziedāšanas klases vadītājs, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs.[6]

Studijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1979. gadā beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordirigēšanas nodaļas profesora Daumanta Gaiļa kordiriģēšanas klasi. 1970. gada 14. aprīļa valsts eksāmenu, kas noritēja koncerta formā Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā,[7] kārtoja ar savu kori.[8] Saņēma teicamu novērtējumu un atzinīgus vārdus no toreizējā konservatorijas rektora Imanta Kokara.[9]

1986. gadā beidzis studijas Ļeņingradas Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas Simfoniskā orķestra un operas diriģentu nodaļā. Studējis arī pie profesora Arvīda Jansona un profesora Marisa Jansona.[1] 1986. gada 28. aprīlī, kārtojot valsts eksāmena pirmo daļu universitātes Lielajā aulā, diriģēja Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra orķestra izpildījumā simfoniskās mūzikas koncertu. Koncerta programmā izpildīja Ž. Sibēliusa Otro simfoniju Remažorā, Op. 43 (1902) un Dmitrija Šostakoviča Pirmo vijoļkoncertu laminora, Op. 77 (1947—1948). Savukārt otrajā valsts eksāmena daļā diriģēta Dž. Rosini operas "Seviļas bārddzinis" pirmizrāde Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī.[10] Pirmais patstāvīgais iestudējums tapis sadarbībā ar režisoru un scenogrāfu Falku fon Vangelīnu un kormeistaru Vilmāru Vasuli.[10][11][12] Muzikoloģe Vija Briede pirmizrādi novērtēja sekojoši: "Ļeņingradas N. Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas šīgada absolventam Viesturam Gailim «Seviļas bārddzinis» valsts eksāmenā bija ciets rieksts."[12]

Sakarā ar to, ka bija izcīnījis vietu PSRS un Austrijas Jauno speciālistu apmaiņas sistēmā, Viesturs Gailis ieguva tiesības 1988. gadā desmit mēnešu garumā mācīties Vīnes Mūzikas augstskolā pie profesora Karla Esterreihera.[13] Studijas Vīnē atviegloja studiju nosacījumi.[13] Stipendija izmantota arī diriģenta talanta novērtējumam, proti, kā iespēja veikt dalībnieka iemaksu, lai 1988. gadā piedalītos pirmo reizi starptautiskajā diriģentu konkursā "XX gadsimta mūzika" Mircušlāgā (Štīrijā, Austrijā). Antona Vēberna Simfonijas, Op. 21 (1927—1928) un Igora Stravinska svītas "Kareivja stāsts" izpildījums sekmejās ar pirmo vietu konkursā.[5][13]

Diriģenta karjeras kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1975. līdz 1985. gadam bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes sieviešu kora "Minjona" dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.[5]

No 1976. gada līdz 1982. gadam bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes simfoniskā orķestra, vēlāk saukta Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes kamerorķestra atjaunotājs un mākslinieciskais vadītājs.[14]

No 1984. gada līdz 1991. gadam bija Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra, vēlāk sauktas Latvijas Nacionālās operas diriģents.[5] No 1991. gada līdz 1994. gadam bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.[5] No 1998. gada līdz 2000. gadam bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents.[5]

Kopš 2000. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs un Jaunā Rīgas kamerorķestra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.[6][15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Spertāle, Diāna. "Pavasarīgas noskaņas Vāgnerzālē", Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2011. 7. aprīlis, 11. lpp.
  2. ↑ Darkevics, Arvīds. "Dziedātgriba", Māksla, 1980. 1. oktobris.
  3. ↑ 3,0 3,1 Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. Valsts amatpersonu deklarācijas.
  4. ↑ Gailīte, Zane. "Daumanta Gaiļa dziesmu vainags", Māksla, 1990. 1. aprīlis.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Viesturs Gailis. Pieejams: http://www.music.lv/chamberorchestra/LV/dirigents.htm
  6. ↑ 6,0 6,1 Paula, Rūta. "Jubilārs Viesturs Gailis: Katrs gailis dvēselē taču jūtas kā ērglis, vai ne?" Pieejams: klasika.lsm.lv/lv/raksts/benefice/jubilars-viesturs-gailis-katrs-gailis-dvesele-tacu-jutas-ka-ergl.a49882/
  7. ↑ Vijas Klampes un Viestura Gaiļa valsts eksāmens-koncerts : [koncertafiša]. [Rīga, 1979]. Skat.: Ločmele, A., Jarinovska, K., "Sieviešu koris "Minjona", Pēc 6 mirkļiem 100 gadi. 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/sieviesu-koris-minjona Arhivēts 2014. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ Miķelsone, Māra. "Koncerts — eksāmens", Padomju Students, 1979. 24. maijs.
  9. ↑ Miķelsone, Māra. "Koncerts — eksāmens", Padomju Students, 1979. 24. maijs.
  10. ↑ 10,0 10,1 Spertāle, Diāna. "Šis vieglais žests", Padomju Students, 1986. 18. jūlijs.
  11. ↑ Spertāle, Diāna. "Seviļas bārddzinis", Cīņa, 1986. 30. aprīlis.
  12. ↑ 12,0 12,1 Briede, Vija. "Ar jaunu izpratni", Cīņa, 1986. 6. jūnijs.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 Zemzaris, Imants. "Latvijas muziķi mājās un tālumā", Padomju Jaunatne, 1988. 23. decembris.
  14. ↑ Putniņa, Aija, Černišova, Tamāra. "LU Kamerorķestris", Pēc 6 mirkļiem 100 gadi. 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.6mirkli.lu.lv/orkestri/lu-kamerorkestris/ Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  15. ↑ Jaunais Rīgas kamerorķestris. Pieejams:http://www.music.lv/chamberorchestra/LV/ Arhivēts 2016. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viesturs_Gailis&oldid=3935942"