Sieviešu koris "Minjona"

Vikipēdijas lapa
Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona"
Izveidots 1975. gada 11. februārī (49 gadi)
Tips Latvijas Universitātes koris
Atrašanās vieta
Mākslinieciskais vadītājs
 Romāns Vanags
Brīvprātīgie
 35
Tīmekļa vietne www.minjona.lu.lv
Iepriekšējie nosaukumi
 Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes sieviešu koris "Minjona"

Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona" dibināts 1975. gada 11. februārī Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē.[1] Kora mākslinieciskais vadītājs — Romāns Vanags. Devītais labākais sieviešu koris pasaulē 2015. gadā.[2] 1977. gada 5. aprīlī korim piešķirts vārds "Minjona".[3]

Latvijas Universitātes sieviešu koris «Minjona» pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koru kariem uz Latvijas Universitātes kāpnēm 2018. gada 30. jūnijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kora dibinātājs un pirmais mākslinieciskais vadītājs — Viesturs Gailis. Kora pirmsākumi meklējami 1974. gadā, kad Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentes aicinātas pieteikties dalībai Latvijas Valsts Universitātes (LVU) sieviešu korī.[4][5] Jauno kolektīvu veidoja toreizējais Latvijas Valsts konservatorijas 1. kursa students, jauktā kora "Juventus" mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Daumanta Gaiļa dēls Viesturs Gailis.[5] Viens no dibināšanas iemesliem bijis saistīts ar lielo sieviešu kārtas dziedāt gribētāju pieplūdumu jauktajā korī "Juventus",[6] otrs — ar Viestura Gaiļa prakses un izaicinājumu meklējumiem, sākot studijas sava tēva klasē Latvijas Valsts konservatorijā.[7] Pirmā noklausīšanās organizēta 1974. gada 24. decembrī; pirmais mēģinājums — 1975. gada 11. februārī, ko tad atzīmē kā kora dibināšanas jeb dzimšanas dienu.[5][8]

Pirmā patstāvīgā koncertēšana notika 1975. gada 1. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, svinot Bērnības svētkus.[5][9] 1976. gada maijā turpat organizēts arī pirmais patstāvīgais koncerts.[10] Šī paša gada rudenī kori uzaicināja televīzijā ierakstīt pirmo skaņu un video ierakstu — latviešu tautasdziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" un "Bēdu, manu lielu bēdu".[5][11]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gada 5. aprīlī korim piešķirts vārds — "Minjona"[5][12] kas aizgūts no Johana Volfganga fon Gētes darba "Vilhelma Meistera mācību gadi" (Wilhelm Meisters Lehrjahre) varones Minjonas. Šāda izvēle saistīta ar Daumanta Gaiļa ietekmi, kas uzskatīts par "gan Melngaiļa, gan Dārziņa diriģentu".[5][13] Lai mazinātu komisijas šaubas par vārda atbilstību padomju ideoloģijai, nozīmīgs bijis Edgara Meļķiša skaidrojums ar Gētes darbiem mazāk pazīstamiem kolēģiem — "Minjona ir jauna, skaista un šarmanta sieviete".[5]

Viesturs Gailis savukārt esot uzsvēris, ka "par to, vai spēsim attaisnot savu vārdu, vai mūsu "Minjona" skanēs, liecinās mūsu dziesmas.[14] Notikuma atcerei Viesturs Gailis kā veltījumu korim pārlika sieviešu korim 1900. gadā komponēto Emīla Dārziņa jauktā kora dziesmu "Minjona".[5][15][16] Tajā skan Johana Volfganga fon Gētes Minjonas dziesmas "Kennst du das Land, wo die Zitronen blühn?" Rūdolfa Blaumaņa atdzejojums(1899),[17] kas gan ir Emīla Dārziņa pārveidots skaņdarba vajadzībām. Emīla Dārziņa "Minjonas" pārlikums ilgus gadus bija uzskatīts par kora himnu.[18]

Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncertmeistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godalgas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2000 — 1. vieta XLVIII Starptautiskajā Polifoniskās mūzikas konkursā Guido d'Arezzo Areco (Itālija)
  • 2001 — 3. vieta XXX Starptautiskajā kormūzikas konkursā Tūrā (Francija)
  • 2002 — 2. vieta XVII Starptautiskajā universitāšu koru festivālā Pardubicē (Čehija)
  • 2003— 4. vieta XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku Koru karos
  • 2004 — 2. vieta XXI Starptautiskajā koru konkursā Béla Bartók Debrecenā (Ungārija)
  • 2007 — 4. vieta X Starptautiskajā koru festivālā Tallinn 2007 (Igaunija)
  • 2008 — 2. vieta XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Koru karos — iegūst diplomu par labāko obligātās dziesmas Aunu, aunu balti kājas (Imanta Ramiņa apdarē) atskaņojumu
  • 2009 — 2. vieta XXXI Starptautiskajā maija koru konkursā Prof. Georgi Dimitrov Varnā (Bulgārija)
  • 2012 — Platīna godalga I Siņhai Starptautiskajās koru meistarsacīkstēs Guandžou (Ķīna)
  • 2013 — 3. vieta XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Koru karos; 8. vieta pasaules sieviešu koru kopvērtējumā koru olimpiāžu rīkotāja Interkultur reitingā[5][20]
  • 2015 — 9. vieta pasaules sieviešu koru kopvērtējumā koru olimpiāžu rīkotāja Interkultur reitingā[21]

Nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielās Mūzikas balvas 2013 nominācijai "Gada koncerts" — Minjona piedalījās nominētajā Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītajā Dziesmusvētku koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā[22][23][24]
  • Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai "Akadēmiskās mūzikas albums 2005" par albumu "Arvien vēl sirds" (2005).[25]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Salve Regina" (2001)
  • "Arvien vēl sirds" (2005). Nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai "Akadēmiskās mūzikas albums 2005".[25]
  • "O Salutaris Hostia" (2009)[5][26]

Līdzdalība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dziesmu svētki. Dziedot dzimu, dziedot augu" (2008).[27]
  • "XXIII Vispārējie Latviešu Dziesmu svētki. Sieviešu un vīru koru koncerts Teiksma par latvieti" (2003).[28]

Veltījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komponisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anna Rancāne — "Vēl pirms dziesmas kāda skaņa debesīs trīs" (1980) — LVU sieviešu korim[31]

Citi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Edīte Kaufmane — mājas plūme "Minjona" (reģ. apl. Nr. PLU2) — "pirmā selekcionētā plūmju šķirne savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties korim "Minjona""[32]

Ievērojamas dalībnieces (esošās un bijušās)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ "Minjona", Enciklopēdija "Rīga", Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 476. lpp.
  2. ↑ Atbilstoši INTERKULTUR World Rankings as of April 2015. Pieejams: http://www.interkultur.com/leftnavi/world-rankings Arhivēts 2015. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ Sarma, S. "Turpmāk — "Minjona"", Padomju Students, Nr. 31, 1977. 28. aprīlis, 3. lpp.
  4. ↑ "Lai balstiņas kopā skan!", Padomju Students, Nr. 14, 1974. 19. decembris, 4. lpp.
  5. ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 5,16 Ločmele, A., Jarinovska, K., "Sieviešu koris "Minjona"", Pēc 6 mirkļiem 100 gadi. 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/sieviesu-koris-minjona/ Arhivēts 2013. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Rijnieks, J. "Vēl desmit", Dzimtenes Balss. 1981. 8. janvārī.
  7. ↑ Rijnieks, J., "Vēl desmit", Dzimtenes Balss. 1981. 8. janvārī.
  8. ↑ Minjona: hronika (11.02.1975. —19.03.1977.): albums [manuskripts], Rīga, 1975/1977.
  9. ↑ Brinkmane, I. "Dāvāsim dziesmu", Padomju Students, Nr. 5, 1985. 17. oktobris, 3. lpp.
  10. ↑ P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Sieviešu kora koncerts: koncertafiša, [Rīga, 1976.] Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/sieviesu-koris-minjona/ Arhivēts 2013. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  11. ↑ Minjona: hronika (11.02.1975. —19.03.1977.): albums [manuskripts], [Rīga, 1975/1977].
  12. ↑ Sarma, S. "Turpmāk — "Minjona"", Padomju Students, Nr. 31, 1977, 28. aprīlis, 3. lpp.
  13. ↑ Gailīte, Z. "Daumanta Gaiļa dziesmu vainags", Māksla, Nr. 4, 1990. 1. maijs, 25. lpp.
  14. ↑ Sarma, S. "Turpmāk — "Minjona"", Padomju Students, 1977. 28. aprīlis, 3.lpp.
  15. ↑ Letonika.lv. http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Blaumanis&id=2675753&&g=3
  16. ↑ "Minjona" (Nr. 36), Dziesmu Pūrs, Nr. 10, 1901. 1. oktobris. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_001_dzpu1901n10%7Carticle:DIVL45%7Cquery:Minjona%7CissueType:P Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  17. ↑ "Gētes darbi latviešu valodā", Pasaules klasiķi, Nr. 3, Gētes rakstu izlase. Biografija, dzejas un "Fausts" Raiņa tulkojumā, Sastādījis A. Birkerts, Rīga, Valtera un Rapas akc.sab.apgāds, 1936, 20.-30.lpp.
  18. ↑ 18,0 18,1 Latvijas Universitāte. http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vesture/
  19. ↑ Latvijas Universitāte. Pieejams: http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vesture/
  20. ↑ Latvijas Universitāte. Pieejams: http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/konkursi/
  21. ↑ INTERKULTUR World Rankings as of April 2015. Pieejams: http://www.interkultur.com/leftnavi/world-rankings/ Arhivēts 2013. gada 12. februārī, Wayback Machine vietnē.
  22. ↑ "LMB 2013: Nominanti kategorijā Gada koncerts", DELFI Kultūra, 2014. 14. februāris. Pieejams: http://www.delfi.lv/kultura/news/liela-muzikas-balva/lmb-2013-nominanti-kategorija-gada-koncerts.d?id=44100877
  23. ↑ "Foto: Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais koncerts LU aulā", Apollo, 2013. 3. jūlijs. Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-jazepa-vitola-150-dzimsanas-dienai-veltitais-koncerts-lu-aula/575105 Arhivēts 2014. gada 18. jūnijā, at Archive.is
  24. ↑ Jarinovska, K. "LU koris Minjona koncertēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā", Latvijas Universitāte, 2014. 28. marts. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/26295/ Arhivēts 2015. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  25. ↑ 25,0 25,1 "Paziņo Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijas", DELFI. Pieejams: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/pazino-muzikas-ierakstu-gada-balvas-nominacijas.d?id=13466439
  26. ↑ Latvijas Universitāte. http://www.minjona.lu.lv/diskografija/
  27. ↑ Baltic Records Group, BRG CD 224. Skat. Latvijas mūzikas informācijas centrs. http://lmic.lv/core.php?pageId=722&id=383&profile=1 Arhivēts 2013. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  28. ↑ Baltic Records Group, BRG CD 159. Skat. Latvijas mūzikas informācijas centrs. Pieejams: http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=298&profile=1 Arhivēts 2013. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  29. ↑ Branko, Stark. The Halleluyeah Song Book. Sacred Songs for Joyful Singing. Vol. 2 for equal voices SSAA/TTBB a cappella. Croatia, BeSTMUISIC, pp. 5—7.
  30. ↑ Jarinovska, Kristīne (Latvijas Universitāte, 2014. 28. marts) "LU koris Minjona koncertēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā". Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/26295/ Arhivēts 2015. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē.; Aurelio Porfiri. "Laudate Pueri Dominum" für Frauenchor und Orchester. Edition Ferrimontana. Verlag für internationale Chormusik EF2970.
  31. ↑ Rancāne, Anna. "Minjona", Padomju Students, 1980. 5. jūnijs.
  32. ↑ Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji. Edīte Kaufmane. Pieejams: http://inventions.lza.lv/sel.php?id=2 Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
  33. ↑ Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji. http://izgudrojumi.lza.lv/sel.php?id=2[novecojusi saite]
  34. ↑ Arvien vēl sirds (2005).
  35. ↑ Latvijas Universitāte. Pieejams: http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/dalibnieki/
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sieviešu_koris_%22Minjona%22&oldid=3961921"