Pāriet uz saturu

Imants Kokars

Vikipēdijas lapa
Imants Kokars
Imants Kokars
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 16. augustā
Valsts karogs: Latvija Gulbene, Latvija
Miris 2011. gada 24. novembrī (90 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās diriģents
Brāļi Gido Kokars
Dzīvesbiedre Edīte Kokare
Bērni Juris Kokars (1958—1990), Uldis Kokars, Inga Kokare

Imants Kokars (dzimis 1921. gada 16. augustā Gulbenē,[1] miris 2011. gada 24. novembrī Rīgā) bija latviešu diriģents.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1921. gada 16. augustā Gulbenē zemnieka Aleksandra Kokara un viņa sievas Marijas ģimenē kā trešais dēls (17. augustā dzimis viņa dvīņubrālis Gido).[2][3]

Bērnību pavadīja Vecgulbenes pagastaā "Avotiņos" (tagad Gulbenes novads), mācījās Blomes (tagad Ozolkalns) pamatskolā (1929–1936). 1938. gadā iestājās jaundibinātajā Cēsu Skolotāju institūtā. Kad pēc Latvijas okupācijas to slēdza, turpināja studijas Jelgavas un Rēzeknes Skolotāju institūtā (1940–1943), mācījās arī Rēzeknes Mūzikas skolā. Strādāja par skolotāju Gulbenes vidusskolā (1944–1945).

Pēc Otrā pasaules kara beigām strādāja par fizikas un matemātikas skolotāju Cēsu vidusskolā, līdztekus mācījās Cēsu Mūzikas skolā, ko beidza 1948. gadā.[4] 1948. gadā sāka vadīt Cēsu rajona pūtēju orķestri un Cēsu Skolotāju institūta kori, kas ieguva pirmo vietu 1948. gada Padomju Latvijas I Dziesmu svētkos. No 1951. līdz 1956. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Koru diriģentu nodaļā[1] un strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Bija kormeistars Latvijas Radio korī (1950–1962) un pedagogs Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1953–1957).

Ar panākumiem vadīja vīru kori "Dziedonis" (1955-1990), Jelgavas skolotāju kori "Zemgale" (1961-1967) un Cēsu rajona skolotāju jaukto kori "Beverīna" (1966-1980). Bija Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) vecākais pedagogs un docents (1963-1975), 1969. gadā no Konservatorijas studentiem un absolventiem izveidoja Rīgas kamerkori "Ave Sol", bija tā galvenais diriģents (1969-2001). Apprecējās ar kora dziedātāju Edīti Kokari, viņu ģimenē piedzima divi dēli.

Kopš 1965. gada pastāvīgi bija Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents. 1975. gadā viņu ievēlēja par Konservatorijas profesoru (1975-2000) un rektoru (1975-1990).[5]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija Ziemeļvalstu Dziesmu svētku (1995, 1997, 1999), Kanādas Latviešu dziesmu svētku (Toronto, 1996), Fēru salu mūzikas festivāla (Dānija, 1996) virsdiriģents. Vadīja projektu "Latviešu kora dziesmas antoloģija" 12 sējumos (1996–2000). Bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1994), latviešu studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana biedrs.

Miris 2011. gada 24. novembrī[6] 90 gadu vecumā Vakarbuļļos, rīta pastaigā uz jūru.[2] Apglabāts Rīgas Meža kapos.[7]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmēšanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imants Kokars kopā ar savu brāli Gido Kokaru kā aktieri piedalījušies Rīgas Kinostudijas spēlfilmās "Līvsalas zēni" (1969). Gido Kokars piedalījās arī filmā "Motociklu vasara" (1975). Par brāļiem Kokariem pašiem uzņemtas vairākas dokumentālās filmas, tai skaitā Jura Podnieka filma "Brāļi Kokari" (1978)[10] un Ginta Grūbes filma "Kokaru dziesmusvētki" (2008)[11]

Piemiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā pie kādreizējās Cēsu skolotāju institūta ēkas atklāja piemiņas plāksni Imantam Kokaram kā bijušajam studentam un kordiriģentam.[12]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 2011. gada 24. novembris 14:07. «Miris leģendārais kordiriģents Imants Kokars». Diena.lv, 2006-11-20. Skatīts: 2011-11-24.
  2. ↑ 2,0 2,1 Tvnet/Bns/Leta. «Miris kordiriģents Imants Kokars». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-25. Skatīts: 2011-11-24.
  3. ↑ Malda Ilgaža, Dzirkstele. «Visu mūžu tikai mūzikā - brāļi Kokari». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-29. Skatīts: 2011-11-24.
  4. ↑ «Dziesmotā Latgale». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. novembrī. Skatīts: 2017. gada 2. aprīlī.
  5. ↑ Imants Kokars: matemātiķis caursitējs un romantiķis mīlētājs. (Intervija un biogrāfija) Arhivēts 2017. gada 14. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Santa Raita un Atis Ieviņš, NRA 2006. gada 9. oktobrī
  6. ↑ DELFI. «Miris maestro Imants Kokars». Kultura.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-24.
  7. ↑ «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. novembrī. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlī.
  8. ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs» (doc). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-13. Skatīts: 2011-11-24.
  9. ↑ Foto: F64 Photo Agency. «Miris kordiriģents Imants Kokars». Zinas.nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-25. Skatīts: 2011-11-24.
  10. ↑ «Brāļi Kokari». latfilma.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  11. ↑ «Filmas par brāļiem Kokariem». easyget.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  12. ↑ Cēsīs atklās piemiņas plāksni leģendārajam kordiriģentam Imantam Kokaram jauns.lv, 2012. gada 22. augustā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Imants_Kokars&oldid=4087646"