Viktors Pinčuks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viktors Pinčuks
Віктор Пінчук
Pinčuks 2010. gada Time 100 pasākumā
Pinčuks 2010. gada Time 100 pasākumā
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 14. decembrī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kijeva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Nodarbošanās uzņēmējs un filantrops
Dzīvesbiedre Oļena Aršava (šķīries)
Oļena Pinčuka
Bērni 4

Viktors Pinčuks (ukraiņu: Віктор Михáйлович Пінчýк; dzimis 1960. gada 14. decembrī) ir ukraiņu uzņēmējs un filantrops. 2012. gada martā Forbes vērtēja viņu kā 255. bagātāko cilvēku pasaulē ar īpašumu vērtību $4,2 miljardi.[1]

Pinčuks ir starptautiska investīciju, projektu finansēšanas un finanšu konsultāciju uzņēmuma EastOne Group LLC ar galveno mītni Londonā un Interpipe Group, viena no Ukrainas vadošā cauruļu un tērauda ražošanas uzņēmuma īpašnieks. Pinčukam pieder četri televīzijas kanāli un populārs tabloīda formāta laikraksts Fakty i Kommentarii. Divus termiņus, no 1998. līdz 2006. gadam, viņš bija Augstākās Radas deputāts. Viņš ir precējies ar Oļenu Pinčuku, kas ir bijušā Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas meitu.

Dzīves sākums un karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pinčuks dzimis 1960. gadā Kijevā ebreju ģimenē,[2][3] tā vēlāk pārcēlās uz rūpniecības pilsētu Dņepropetrovsku. 1983. gadā viņš pabeidza Dņepropetrovskas metalurģijas institūtu. Pēc septiņiem gadiem viņš nodibināja Interpipe uzņēmumu, balstot to uz saviem patentētajiem izgudrojumiem, kurus sāka izmantot PSRS vadošās metalurģijas rūpnīcas.

Interpipe ir liels cauruļu un dzelzceļa ratu ražotājs, tā klientu skaitā ir Gazprom un Rosneft. 2004. gadā Interpipe kļuva par pirmo Ukrainas uzņēmumu, kas bijis Pasaules ekonomikas foruma biedrs. Interpipe darba vidē aktīvi cīnās pret HIV/AIDS un 2004. gadā tas kļuva par pirmo Austrumeiropas uzņēmumu, kas kļuvis par Global Business Coalition against HIV/AIDS biedru. 2004. gadā Pinčuks un Rinats Ahmetovs, divi Ukrainas bagātākie cilvēki, iegādājās Kryvorizhstal tērauda fabriku par aptuveni $800 miljoniem.[4] Vēlāk Timošenko valdība atcēla pirkumu un sarīkoja atkārtotu izsoli televīzijas tiešraidē, kas ienesa $4,8 miljardus.[4] 2006. gadā Pinčuks izveidoja investīciju konsultāciju uzņēmumu EastOne. Tās portfolio ir ražošanas aktīvi cauruļu un dzelzceļa ratu ražošanā, īpašos sakausējumos un tēraudā, mašīnbūvē un plašsaziņas līdzekļos.

Pinčuks no 1998. līdz 2006.gadam bija Augstākās Radas deputāts, pārstāvot partiju Сильна Україна.[5] Politiku viņš pameta, nonācis pie secinājuma, ka Ukraina ir sasniegusi attīstības līmeni, kad uzņēmējdarbībai un politikai jābūt atdalītai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eight Ukrainians make Forbes magazine's list of world billionaires, Kyiv Post (8 March 2012)
  2. Arielle Thédrel. «Victor Pinchuk, oligarque philanthrope». Le Figaro (franču), 2009-10-27. Skatīts: 2014. gada 26. septembris.
  3. Cnaan Liphshiz. «Jews occupy top 3 places on Ukrainian list of philanthropists». JTA, 2013. gada 6. februāris. Skatīts: 2013. gada 14. oktobris.
  4. 4,0 4,1 Monopolies thrive as toothless state bows to moguls, Kyiv Post (March 18, 2010)
  5. Ukraine Political Parties, GlobalSecurity.org

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]