Vilhelms Kumelāns
| ||||||||||||
|
Vilhelms Kumelāns (krievu: Вильгельм Иванович Кумелан; 1898—1952) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, artilērijas ģenerālleitnants. Krievijas pilsoņu kara, Spānijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1898. gada 1. decembrī Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā zemnieka Jāņa Kumelāna ģimenē, bērnību pavadīja Pēterburgas guberņas (tagad Pleskavas apgabala) Krukšinas sādžā. No 1918. gadā dienēja Sarkanajā armijā, piedalījās kaujās Urālos un 24. strēlnieku divīzijas sastāvā Poļu—padomju karā (1920). Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām bija artilērijas pulka komandieris. Studēja Maskavas F. Dzeržinska Artilērijas akadēmijā (1930—1934), 1932. gadā iestājās boļševiku partijā. No 1937. gada janvāra līdz novembrim kā "pulkvedis Kolmans" bija Spānijas pilsoņu kara Dienvidu frontes 9. korpusa militārais padomnieks, pēc atgriešanās PSRS apbalvots ar Ļeņina ordeni.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā tika iecelts par Maskavas Kara apgabala artilērijas pārvaldes priekšnieka vietnieku (1939—1941) ģenerālmajora pakāpē (1940), tad par Tālo Austrumu frontes 15. armijas artilērijas priekšnieku (1941-1943). Vēlāk bija 2. Ukrainas frontes artilērijas priekšnieks (1944), piedalījās Ungārijas, Austrijas un Čehijas ieņemšanā, tad kaujās pret Japānas karaspēku Tālajos Austrumos (1945).
F. Dzeržinska Artilērijas akadēmijas priekšnieka vietnieks (1946—1947), Tālo Austrumu kara apgabala artilērijas pavēlnieka štāba priekšnieks (1946—1949).
Miris 1952. gada 22. jūlijā Maskavā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 572. lpp.