Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).

Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada Latvijas—Krievijas miera līgumā noteikto robežu par labu Krievijai.

Vēsture

Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 30. janvāra Latvijas—Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu.

Miera līguma sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā (Abrenes/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā (Drisas apvidū). KPFSR pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet Kacēnu pagastā, Linavas pagastā, Purvmalas pagastā, Augšpils pagastā un Gauru pagastā daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem.

1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis un ārlietu ministrs Z. Meierovics izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām. 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.

Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Latvijas Republiku un 1944. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva Krievijas PFSR sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus).

• 
  Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas)
• 
  1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju

Mūsdienu robeža

Terehovas robežkontroles punkts.

Grebņevas robežkontroles punkts.

Slēgtais Pededzes robežkontroles punkts (2012).

Robežas delimitāciju pabeidza 1998. gadā, bet tikai 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009 gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā demarkācija noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "Draudzības kurgāna". Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur Pededzē ietek Laikupe.

Robežšķērsošanas punkti

Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:

• dzelzceļš Rēzekne—Pleskava (dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava) pie Kārsavas;
• "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš E262 / A13 pie Kārsavas un Grebņevas;
• dzelzceļš Rēzekne—Veļikije Luki (dzelzceļa līnija Rīga—Maskava) pie Zilupes;
• "Terehova-Burači": autoceļš E22 / A12 / M9 pie Zilupes un Terehovas.

Slēgtie robežšķērsošanas punkti:

• "Aizgārša": autoceļš P50 pie Kārsavas un Goliševas (slēgts 2004. gadā);
• "Pededze": autoceļš P42 pie Pededzes (slēgts 2023. gadā);
• "Vientuļi-Ludonka": autoceļš P35 pie Viļakas (slēgts 2023. gada 16. oktobrī);

Starptautiskā lidosta "Rīga" pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas un Ventspils lidostās.

Žoga un nocietinājumu būve

Pēc Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.

2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā žoga, bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā. Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par mobilizācijas izsludināšanu Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja ārkārtējo situāciju no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.

2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē. Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "Citrus Solutions" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "Hagberg Construction" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas. Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs".

2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Terehovas un Grebņevas robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves. Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.

12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" Aizgāršas (Goliševas) posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.

Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā. 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži". 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.

Skandāli un tiesāšanās

2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.

2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka:

"Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."

Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas:

• divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma BST engineering pārstāvji,
• trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi,
• SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu,
• bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi,
• par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas,
• sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu.
• aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.

Skatīt arī

• Masļenku robežincidents

Ārējās saites

• Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu