Vilis Biļķins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilis Biļķins
Vilis Biļķins
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 4. jūlijā
Zālītes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1974. gada 14. jūlijā (87 gadi)
Bīlefelde, Karogs: Vācija Vācija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Latvijas vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte

Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).

Pētīja Indriķa hroniku un Atskaņu hroniku, zemgaļu un kuršu brīvības cīņas, dzimtļaužu bēgšanu uz Rīgu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 4. jūlijā Zālītes pagasta "Kēniņos". Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Vladivostokā iestājās Imantas pulkā, 1927. gadā beidza Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti. Bija vēstures skolotājs Rīgā un Jelgavā (1928-1935), Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944). Vairākkārt bija studiju ceļojumos ārzemēs.

Otrā pasaules kara beigās piedalījās Rīgas pilsētas Vēstures arhīva evakuācijā uz Čehoslovākiju. Latviešu ģimnāzijas skolotājs Minhenē (1945-1947), Baltijas Universitātes lektors (1946-1949). Pēc tam dzīvoja Lucernā un Bīlefeldē, kur turpināja pētījumus par Latvijas un Austrumprūsijas viduslaiku vēsturi. Izveidoja Latvijas senvēstures historiogrāfiju, to attīrot no agrāk pieļautajām romantiski nacionālajām hipotēzēm un pakļaujot zinātniski pamatotai kritikai.

Miris 1974. gada 14. jūlijā Bīlefeldē.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā. Rīga: 1931. - 109 lpp.
  • Nameiķis un viņa laikmets. Rīga: 1935. - 33 lpp.
  • Viestarts kā zemgaliešu valstsvīrs. Latviešu kultūras institūta izdevums, 1953. - 56 lpp.
  • Šauļu teritorijas senie iedzīvotāji. Ceļa zīmes. 1955. - 378. lpp.
  • Indriķa chronikas autors: mīts un patiesība. Senatne, 1958, - 59 lpp.
  • Kursa un kuršu cīņas. Pilskalns, 1967. - 285 lpp.
  • Zemgaliešu brīvības cīņas. Otrs papildināts izdevums. Mineapole: Sēļzemnieka apgāds, 1973. - 256 lpp.
  • Sēlija un Dienvidkursa. Mineapole: Sēļzemnieka apgāds, 1992. - 221 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvju enciklopēdijas 1. sējums, 269. lpp.
  2. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 192.lpp.