Vilis Samsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Vilis Samsons (dzimis 1920. gada 3. decembrī Liepnā, miris 2011. gada 17. septembrī)[1] bija latviešu-padomju vēsturnieks, LKP un Latvijas PSR valdības funkcionārs, Otrā pasaules kara laikā — padomju partizānu vienības vadītājs. Līdzās Aleksandram Drīzulim un Jānim Dzintaram tiek uzskatīts par vienu no "toņa noteicējiem" vēstures zinātnē LPSR pēdējos gadu desmitos.[2]

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis kopš 1968. gada, no 1961. līdz 1992. gadam akadēmiķis — sekretārs.[3] Bija PSKP biedrs no 1943. gada, 1952.—1963. gadā LKP CK loceklis; LPSR izglītības ministrs 1950.-1960. gadā, Augstākās Padomes deputāts no 1951. gada līdz tās 11. sasaukumam 1989. gadā.[4] Padomju Savienības varonis (1945.)

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurzemes katlā: partizānu un frontes izlūku cīņas : 1944-1945. Riga: Liesma, 1969.
  • Kurzemes meži šalc (1974.)
  • Naida un maldu slīkšņā (Zinātne, 1983.)[5]
  • Dzejas Olimpā un uz barikādēm. Rainiānas metodoloģiskie aspekti (1985)[6]
  • Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos: vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945 (1990.)[7]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Академик Академии наук Латвийской ССР В. П. Самсонс. Биобиблиографический указатель. Рига: 1980
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Vilis Samsons: bibliogr. rād., 1980-1990. - [Rīga, 1992]. - 16 lpp
  • Энциклопедия "Рига" — Рига, Главная редакция энциклопедий, 1989 — стр. 651

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]