Vilis Samsons
| ||||||||||||
Vilis Samsons (dzimis 1920. gada 3. decembrī Liepnā, miris 2011. gada 17. septembrī)[1] bija latviešu-padomju vēsturnieks, LKP un Latvijas PSR valdības funkcionārs, Otrā pasaules kara laikā — padomju partizānu vienības vadītājs. Līdzās Aleksandram Drīzulim un Jānim Dzintaram tiek uzskatīts par vienu no "toņa noteicējiem" vēstures zinātnē LPSR pēdējos gadu desmitos.[2]
1934. gadā Samsons pabeidza Liepnas pamatskolu un 1940. gadā Rēzeknes Skolotāju institūtu,[3] pirms Otrā pasaules kara Samsons strādāja Ludzas apriņķa Istalsnas sešu klašu pamatskolā. 1941. gadā iestājās Sarkanajā armijā, cīnījās pie Maskavas un Staraja Rusas, 1942. gadā beidza virsnieku kursus.[3][4]
Krievijā izveidotās diversantu grupas sastāvā tika iesūtīts Latvijā. 1943. gadā izveidoja un kopš 1944. gada marta[3] komandēja Latviešu padomju partizānu 1. brigādi, kas darbojās Ziemeļlatvijā.[5] Kopš 1945. gada atvaļināts pulkvedis, Padomju Savienības varonis (1945).
Bija PSKP biedrs kopš 1943. gada, 1946. gadā pabeidzis Augstāko partijas skolu pie PSKP CK, 1949. gadā Sabiedrisko zinātņu akadēmiju pie PSKP CK. 1949.—1950. gadā strādājis par filozofijas katedras vadītāju Latvijas PSR partijas skolā. 1950.—1960. gadā Latvijas PSR izglītības ministrs.[3]
1952.—1963. gadā LKP CK loceklis, Augstākās Padomes deputāts no 1951. gada līdz tās 11. sasaukumam 1989. gadā.[6]
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis kopš 1968. gada, no 1961. līdz 1992. gadam akadēmiķis — sekretārs.[7]
1963.—1972. gadā bija Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas galvenais redaktors.[3]
Padomju laikā apbalvots ar 8 ordeņiem un medaļām.[3]
21. gadsimtā iebildis pret, viņaprāt, tendenciozo pretpadomju skatījumu uz Otro pasaules karu Latvijas oficiālajā vēsturē.[8]
Miris 2011. gadā, apglabāts Carnikavas kapos.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kurzemes katlā: partizānu un frontes izlūku cīņas : 1944-1945. Riga: Liesma, 1969.
- Kurzemes meži šalc (1974.)
- Naida un maldu slīkšņā (Zinātne, 1983.)[4]
- Dzejas Olimpā un uz barikādēm. Rainiānas metodoloģiskie aspekti (1985)[9]
- Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos: vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945 (1990.)[5]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Академик Академии наук Латвийской ССР В. П. Самсонс. Биобиблиографический указатель. Рига: 1980
- Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Vilis Samsons: bibliogr. rād., 1980-1990. — [Rīga, 1992]. — 16 lpp
- Энциклопедия "Рига" — Рига, Главная редакция энциклопедий, 1989 — стр. 651
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ir.lv —Miris akadēmiķis un sarkano partizānu komandieris Samsons
- ↑ Laikraksts: Miris padomju "galma vēsturnieks" Jānis Dzintars[novecojusi saite] TVNET
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Biogrāfija
- ↑ 4,0 4,1 Naida un maldu slīkšņā — Vilis Samsons — iBook.lv — Grāmatu draugs
- ↑ 5,0 5,1 Books by Vilis Samsons — Complete Bibliography of Vilis Samsons Books[novecojusi saite]
- ↑ LPSR AP 28.07.1989. sēdes stenogramma
- ↑ Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas pretrunīgā vēsture un nākotnes skatījums Arhivēts 2019. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Zinātnes vēstnesis Nr. 4 (317), 2006. gada 20. februāris
- ↑ Samsons V. Karalaika dzīves patiesības, 2009
- ↑ Openlibrary
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
- 1920. gadā dzimušie
- 2011. gadā mirušie
- Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti
- Latvijas vēsturnieki
- Latviešu vēsturnieki
- Latvijas PSR vēsturnieki
- LKP CK locekļi
- Padomju Savienības Varoņi
- Alūksnes novadā dzimušie
- Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie
- Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie
- Ar Ļeņina ordeni apbalvotie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie
- Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri