Rīgas ūdenskrātuve

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas ūdenskrātuve
Rīgas HES ūdenskrātuve, dienvidu krasts.jpg
Ūdenskrātuve no dienvidu krasta
Atrodas Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°50′32″N 24°18′1″E / 56.84222°N 24.30028°E / 56.84222; 24.30028Koordinātas: 56°50′32″N 24°18′1″E / 56.84222°N 24.30028°E / 56.84222; 24.30028
Platība 35,8—42,3 km2
Lielākais garums 35 km
Lielākais platums 4,2 km
Vidējais dziļums 7,1 m
Lielākais dziļums 17,4 m
Tilpums 0,339 km3
Augstums v.j.l. 17,4 m
Izteka Daugava
Sateces baseins 84100 km2
Lielbaseins Daugavas
Salas 5
Apdz. vietas krastos Ogre, Salaspils, Ikšķile
Rīgas ūdenskrātuve (Latvija)
Rīgas ūdenskrātuve
Rīgas ūdenskrātuve
Rīgas ūdenskrātuve Vikikrātuvē

Rīgas ūdenskrātuve vai Rīgas HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas lejtecē 35 km no upes grīvas.[1][2] Izbūvēta laika posmā no 1966. līdz 1974. gadam Rīgas HES un Rīgas ūdensapgādes vajadzībām.[3] Tās platība ir līdz 42,3 km², bet tilpums — līdz 339 miljoniem kubikmetru.[4]

Sākas Lejasdaugavas senlejā, bet tās lejasdaļa atrodas Ropažu līdzenumā, kur, paaugstinot ūdens līmeni, izveidots ar dambjiem ieskauts ieapaļš paplašinājums.[5] Ūdenskrātuvē ietek Ogre, Ķilupe, Kausupe, Līčupe, Raģupīte; Bērzene novadīta pa tiešo Sausajā Daugavā.

Izbūvējot ūdenskrātuvi tika uzbērti dambji, aizsprosti un krasta būves 27 km garumā, aizberot Sausās Daugavas augšgalu. Ūdenskrātuvi aizpildot tika applūdināts Doles salas austrumu gals, vairākas apkārtējās saliņas (Mārtiņsala, Nulpe), kā arī krāces augšpus Doles salas. Tika iznīcināti vairāki arheoloģijas pieminekļi (apmetņu vietas, senkapi) sen apdzīvotajā Daugavas ielejas posmā. Paceļoties ūdens līmenim, izveidojās 5 jaunas salas ar kopējo platību ap 200 ha. Lielākā ir Nāves sala bijušās pussalas vietā starp Daugmali un Saulkalni. Uz vienas no jaunajām salām iepretī Ikšķilei atrodas Svētā Meinarda baznīcas drupas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]