Vislas strēle

Vislas strēle
	Vislas strēle Vislas strēle Vislas strēle
Ģeogrāfija
Izvietojums	Pomožes vojevodiste, Polija/ Kaļiņingradas apgabals, Krievija
Koordinātas	54°24′N 19°30′E / 54.4°N 19.5°EKoordinātas: 54°24′N 19°30′E / 54.4°N 19.5°E
	Vislas strēle Vikikrātuvē

Vislas strēle (poļu: Mierzeja Wiślana, krievu: Балтийская коса, vēsturiski vācu: Frische Nehrung) ir Baltijas jūras pussala, kas atdala Vislas līci no Gdaņskas līča. Strēles rietumu puse pieder Polijai, bet austrumu puse Krievijas Federācijai, kur atrodas tās vistālākais rietumu punkts. Vislas strēle stiepjas 70 kilometru garumā, maksimāli 1,8 kilometru platumā, līdz Baltijskas šaurumam, kas atdala Vislas strēli no Sembas pussalas. Pussalas Polijas pusē atrodas vairāki kūrorti, kas apvienoti Kriņicas Morskas pilsētā, izveidots Vislas strēles ainavu parks (Park Krajobrazowy Mierzeja Wiślana).

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam pussalā bija vairākas kuģojamas caurteces, kas veicināja senprūšu Truso pilsētas attīstību. Pēc tam, kad caurteces aizsērēja, par Austrumprūsijas galvenajām ostām kļuva Kēnigsberga un Gdaņska.

2022. gada 17. septembrī atklāja 1,3 kilometrus garu kanālu pāri Vislas strēlei, kas savieno Vislas līci ar Baltijas jūru un ļauj kuģiem iebraukt Elblongas ostā, neizmantojot Krievijas Federācijas teritoriālos ūdeņus.^[1]^[2]

Atsauces

↑ Polijā atklās kanālu, kas ļaus apiet Krieviju lsm.lv 2022. gada 17. septembrī
↑ «Poland opens a propaganda-heavy canal». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2022-10-09.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vislas strēle.

[1] Polijā atklās kanālu, kas ļaus apiet Krieviju lsm.lv 2022. gada 17. septembrī

[TE-2] «Poland opens a propaganda-heavy canal». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2022-10-09.

[1]

[2]